Savulaik, ienākot Latvijas politikā, partijas „Jaunais laiks” biedri uzstādīja augstu politiskās ētikas latiņu. Neizpalika demonstratīvi zvēresti baznīcā un citu augstu ideālu solījumi. Par tiem nemitīgi tika atgādināts esot opozīcijā, bet…Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt par „Jaunā laika” ministru nevērīgo attieksmi pret arodbiedrībām un nozaru organizācijām, atteikšanos ar tām tikties un uzklausīt priekšlikumus, lai gan labprāt izmantoja to atbalstu t.s. Lietussargu revolūcijas laikā.
Ja „Jaunajam laikam” esot opozīcijā tika skaļi kliegts par valsts mantas un līdzekļu izšķērdēšanu, tad šobrīd ierasta parādība ir dienesta auto un šoferu izmantošana privātajām vajadzībām – vizinot ģimenes locekļus. Par klaju cinismu un likuma pārkāpumu to atzinusi arī „Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Ja savulaik partija „Jaunais laiks” vērsās ar iesniegumu ģenerālprokuratūrā par kādas ministres dzimšanas dienas svinībām darba laikā, tad šodien „Jaunā laika” iekšlietu ministre Mūrniece uz jautājumu par svinībām darba laikā atbild: “Es esmu cilvēks, man ir dzimšanas diena un es to svinu.” Par cinisma kalngalu laikam gan jāuzskata Mūrnieces paziņojums pēc izskanējušā skandāla: “Es tagad apceru, vai drīkstu iet pačurāt, ja nu Diena pēc mirkļa zvana jautāt, kāpēc darba laikā….”.
Mēs esam dzirdējuši „Jaunā laika” solījumus un ētiskās latiņas uzstādījumus. Kur palicis to izpildījums?!
Ivars Jakovels
