Pagājušajā piektdienā Saeimas kārtējā Eiropas lietu komisijas sēdē
piedalījās Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, ar kuru diskutējām
par lauksaimniecības attīstību Latvijā un Eiropā – tostarp par
tiešajiem maksājumiem un to sadali.
Ja…
Ja kāda
valsts, piemēram, Latvija vēlas gūt lielākus tiešos maksājumus,
citai tie ir savukārt proporcionāli jāpazemina, kas attīstītākajām
lauksaimniecības valstīm ne vienmēr patīk; piemēram, lielākā
Eiropas maksātāja – Vācijas valdība nebūt nav sajūsmā par
nepieciešamību dotēt Francijas lauksaimniekus. Taču tas ir izteikti
solidaritātes jautājums – kas vienmēr bijis Eiropas Savienības
galvenais lozungs. Skatīsimies, kā tās dalībvalstis būs gatavas
ievērot šo principu visās nozarēs.
Šobrīd eksistē
nevis viens, bet vairāki varianti, kā varētu turpmāk veidot tiešo
maksājumu sadali. Pirmais priekšlikums, bez šaubām, ir saglabāt
esošo sistēmu, vienlaikus veicinot tās objektivitāti. Otrs
priekšlikums ir pakāpeniski no šiem tiešajiem maksājumiem vispār
atteikties, tos aizstājot ar īpaša veida atlīdzību par videi
draudzīgu saimniekošanu. Trešais priekšlikums, kas Latvijas
situācijai liekas vispiemērotākais, tomēr piedāvā diezgan pamatīgu
maksājumu sistēmas maiņu – nosakot, ka turpmāk varētu pastāvēt
četri tiešo maksājumu veidi: 1) bāzes likmes; 2) maksājumi par
videi draudzīgu saimniekošanu; 3) atbalsts par saimniekošanu īpaši
grūtos apstākļos un nomaļās vietās; 4) atsevišķs maksājums
stimulējamiem ražošanas veidiem.
Galvenā problēma šeit slēpjas faktā,
ka visdrīzāk samazināsies kopējā summa, kura ES budžetā tiks
novirzīta lauksaimniecības dotēšanai; brīvos līdzekļus šai gadījumā
ir plānots pārvirzīt pētniecības un attīstības stimulēšanai (kas
Latvijā ir vispār gandrīz smieklīgā līmenī). Var cerēt, ka pēc
2013. gadu tiešie maksājumi būs lielāki – protams, gan apzinoties,
ka tik lielā apmērā kā vecās dalībvalstis tos uzreiz nesaņemsim,
taču vismaz ejam tomēr pareizā virzienā.
Šobrīd labā ziņa
ir tā, ka būs pastiprināts atbalsts mazāk labvēlīgajām
saimniecībām. Piemēram, Eiropas lauksaimniecības fonds lauku
attīstībai (ELFLA) paredzējis par 10% palielināt atbalstu
būvniecības objektiem, kas atrodas mazāk labvēlīgās teritorijās
(tātad, kopā tie būs jau 50%). Latvijas valdības apstiprinātie
grozījumi nodrošinās pieaugumu līdz 45% arī atbalstam tehnikas un
iekārtu iegādes projektiem siltumnīcu (segto platību) un dzīvnieku
novietņu projektiem, kas darbojas mazāk labvēlīgajās teritorijās,
bet kuriem nav nepieciešama lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Zemkopības ministrija nolēmusi atbalstīt kooperatīvu lūgumu par
transporta iegādes aspektu – turpmāk kravas automašīnu un piekabju
iegādes izmaksas, ja tās iegādāsies kooperatīvs, varēs iekļaut
attiecināmajās modernizācijas projekta izmaksās. Piedevām, uz ES
atbalstu traktortehnikas iegādei varēs pretendēt arī tie
lauksaimnieki, kas audzē lauksaimniecības produktus segtajās
platībās, un pat tie, kuri audzē daudzgadīgos augļkopības
kultūraugus (tai skaitā dzērvenes un mellenes) ārpus
lauksaimniecībā izmantojamajām teritorijām – purvos,
mežos.
Ar cieņu – Atis Lejiņš,LR 10. Saeimas
deputāts
www.twitter.com/AtisLejins
www.draugiem.lv/deputats
