Pacietīgi vērojot un analizējot tā dēvētās „Tiesiskuma koalīcijas”
darbu veidojas asociācijas ar atpakaļ rāpojošiem politiskiem vēžiem
uz viduslaiku cienīgu laikmetu. Šķiet, ka par valdības prioritātēm
nospraustas atteikšanās no…Izvairoties no sabiedrības dusmām par aplamiem valdošo lēmumiem
nākotnē, pašlaik smalki, bet mērķtiecīgi norisinās demokrātijas
ierobežošanas darbs. Vēl pirms dažiem gadiem tā dēvētās lietussargu
revolūcijas dalībnieki, kuri sauca pēc tautas tiesībām kontrolēt
parlamentāriešu darbu un aicināja referenduma ceļā atlaist 9.
Saeimu, tagad paši raugās lai netiktu atlaisti līdzīgi saviem
priekštečiem. Referenduma ierosināšanai vairs nepietiks ar 10
tūkstošiem pilsoņu gribu, kas veido nepilnu procentu no vēlētāju
kopskaita, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Turpmāk būs
nepieciešami piecas reizes vairāk parakstu sabiedrības iniciatīvas
virzīšanai, kas jāpaveic par saviem līdzekļiem. Saprotams, ka
turpmāk referendumus varēs ierosināt vai nu bagāti ļaudis vai arī
neviens. Pieredzējusī politisko procesu pētniece Iveta Kažoku šo
lēmumu jau nosaukusi par lielāko vilšanos Latvijas politikā.
Vienlaicīgi ar referendumu faktiskas aizliegšanas
politiku „Tiesiskuma koalīcijas” izglītības ministrs jau sācis savu
krusta gājienu pret izglītotu Latvijas jaunatni, nemitīgi
postulējot, ka augstākā izglītība visiem būs pieejamāka, ja tā kļūs
tikai un vienīgi par maksas produktu. Tā sacīt, nav ko nabagiem
gudrās grāmatās degunu bāzt, citādi „Tiesiskuma koalīcija” var arī
varu un ietekmi zaudēt. Jāatgādina tikai, ka pateicoties izglītotai
jaunatnei mūsu valsts vēl saglabā vienu no pēdējām vietām starp
pasaules 50 attīstītākajām valstīm.
Arī
kulturāli ļaudis var traucēt politisko vēžu atpakaļ rāpojošajam
gājienam uz viduslaikiem, tāpēc jau no valdības izveidošanas brīža
par kultūras ministri ievēlēta politiķe, kura priekšvēlēšanu
kampaņas laikā bija izvērsusi visniknāko retoriku par iespēju
ietaupīt un izvest valsti no krīzes atņemot naudu „izšķērdīgajiem”
kultūras darbiniekiem – acīmredzot ar šiem nezvēriem bija domāti
ļaudis, kuri ikdienā glabā un attīsta mūsu zemes un tautas kultūru.
Kā nu ne – jo tumsonīgāka tauta, jo vieglāk to kā mālus mīcīt pēc
savām vēlmēm un ieskatiem.
Turklāt lai tos
pašus būtu vieglāk kontrolēt, Labklājības ministrija nākusi klajā
ar priekšlikumu pēc būtības iznīdēt reģionus. Kā nekā tautas
pretestība kakla kungiem ne reizi vien dzimusi tieši uz laukiem.
Līdzīgi kā Staļina politikas rezultātā viensētnieki piespiedu kārtā
tika pārcelti uz ciemiem, nodrošinot visas sabiedrības totālu
kontroli, tā tagad tiek rosināts nevis stimulēt reģionālo ekonomiku
un veikt ieguldījumus infrastruktūras atjaunošanā, bet izsniegt
pārcelšanās pabalstus uz pilsētām. Sākot realizēt šādu politiku,
izvēle būs pašu laucinieku vidū – vai palikt valsts aizmirstības
aizaugošu lauku vidū vai arī pieņemt valdības dāvātos žēlsirdības
grašus un pārvākties uz „Tiesiskuma koalīcijas” specvienību (lai
atceramies kaut vai gadījumu ar Bauskas tiltu) kontrolētajām
pilsētām.
Savukārt, lai audzētu paklausīgu
darba masu, kam kā jaunu atmodu varētu stādīt priekšā saukli: Darbs
dara brīvu!, „Tiesiskuma koalīcijas” deputāti uzsākuši debates pēc
būtības par abortu aizliegumu. Raugoties no mūsdienu cilvēktiesību
izpratnes viedokļa, tas skan skarbi: ne jau sievietei būs tiesības
lemt pār savu ķermeni, to viņas vietā izdarīs politiķi no
„Tiesiskuma koalīcijas”!
Galu galā zināma
brīvība mums vēl ir palikusi. Kā pirms gada izteicās šīs valdības
finanšu ministrs, tad cilvēkam pašam ir jāizvērtē, kur viņš grib
dzīvot un strādāt. Valsts nevarot ar katru cilvēku iet un
auklēties. Tikai es ceru, ka mēs izšķirsimies nevis par emigrāciju
anglosakšu salu virzienā, bet valdošās elites nomaiņu pašu mājās,
lai sāktu cilvēka cienīgu dzīvi tepat – mūsu Latvijā!
Ivars Jakovels,
politisko partiju
apvienības „Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās
partijas „Saskaņa”
domes loceklis
www.saskanazemgalei.lv
http://ivarsjakovels.blogspot.com/
