Jelgavas novada Zaļenieku zemnieku saimniecībā
“Mežacīruļi” pagājušās nedēļas nogalē atklāja
otru biogāzes ražotni Latvijā, ar jaudu viens megavats. Biogāzes
iegūšanai tiks izmantoti kūtsmēsli un dažādi lauksaimnieciskajā
ražošanā…
Jāatzīst, ka pašmāju enerģijas
ražošanā no atjaunojamiem resursiem līdz šim ir gājis „kā
pa celmiem”. Dažubrīd pat ir radies iespaids, ka lielais
Krievijas gāzes lobijs ir parūpējies, lai Cirīšu hidorelektro
stacija (HES) nonāk tieši Kalvīša ģimenes interešu lokā, savukārt
Grobiņas vēja parku saistītu ar Šķēles biznesa interesēm. Izskatās,
ka dabas gāzes lobija interesēs ir politizēt visu atjaunojamo
energoresursu jomu, lai uzņēmīgi cilvēki no šīs jomas turētos pa
gabalu – tā sacīt, tur jau nav vērts neko darīt, jo par
zaļo enerģiju ir jāpārmaksā un viss process ir
politizēts.
Es esmu
par to, lai nauda paliek Latvijā. Ik gadus apmēram 1,7 miljardus
kubikmetrus dabas gāzes Latvija importē no Krievijas, kas naudas
izteiksmē pēc vairumtirdzniecības cenām ir vairāk kā 200 miljoni
latu, bet pēc cenām, kādas maksā gāzes patērētāji, līdz pat 400
miljoniem latu. Nodarbojoties ar lopkopību un lauksaimniecību,
rodas ražošanas pārpalikumi, no kuriem var radīt savu
zaļo enerģiju, maksājot algu cilvēkiem, kuri
strādā uz lauka, apkopj lopus fermā un nodrošina enerģijas
ražošanas procesu.
Attīstīt vietējo enerģētiku ir ne vien politiski, bet
arī ekonomiski izdevīgi. Ekonomiskie ieguvumi ir būtiski. Pirmkārt,
samazinās izdevumi, kuri tiek tērēti enerģijas importam. Otrkārt,
radam papildus darba vietas, ražošanā izmantojam pašu resursu,
kurus pašu spēkiem esam saražojuši.
P.S. Ceru, ka pienāks
laiki, kad hokeja komandu Rīgas Dinamo būs spējīgi atbalstīt
pašmāju enerģijas ražotāji 🙂
