Vairāk nekā 20 Aizkraukles rajona zemnieku, kuri interesējas par bioloģisko lauksaimniecību un alternatīvām saimniekošanas iespējām, devās uz Madonas rajona Bērzaunes pagasta saimniecību “Sveķi”. Tajā audzē trušus.
Vairāk nekā 20 Aizkraukles rajona zemnieku, kuri interesējas par bioloģisko lauksaimniecību un alternatīvām saimniekošanas iespējām, devās uz Madonas rajona Bērzaunes pagasta saimniecību “Sveķi”. Tajā audzē trušus.
Drošākie diedelē burkānus
Dzintras Karavaičukas saimniecībā ir vairāk nekā 500 trušu, kuri dzīvo gan fermā, gan šogad ierīkotajos āra aplokos. Trijos no pieciem aplokiem mīt nobarojamie truši, divos — priviliģētāki garauši, kurus parasti rāda atbraucējiem.
Ciemiņi te iegriežas itin bieži. Zemnieki brauc pieredzes apmaiņā, bērni un tūristi — prieka pēc. Tāpēc truši, pamanījuši atbraucējus, cilpo pie aploka nožogojuma un, ķepiņās pacēlušies, kāri skatās visapkārt. Viņi zina: ja pagalmā iebrauc kāds transporta līdzeklis, noteikti atvests trušu lielākais gardums — burkāni. Taču šoreiz garauši gaida velti un ātri zaudē interesi par mums.
Dzīvo alās un trīsstāvu namos
Dzintras kundze mūs vedina pie saviem mīluļiem — “Rekss” šķirnes trušiem. Katrā aplokā ir trīsstāvu namiņi, kur trušiem apmesties, taču viņi dzīvo arī alās. “Ja kāja kaut kur iegrimst, neuztraucieties, tas ir trušu mājoklis,” jokojot saka “Sveķu” saimniece. Aizkraukles rajona zemnieki vaicāja, vai zem aploka ir kāds siets, lai truši, rokot alas, neizmūk. Sieta gan neesot, taču ap visu saimniecību 50 centimetru dziļumā zemē iedzīti koka dēlīši, un ar to pietiek.
Brīvā turēšana sākta šogad, un saimniece pārliecinājusies, ka tas ir mazāk darbietilpīgs process. Aplokā dzīvo ap 150 trušu, viņiem katram nav jāiekārto savs būris. Ārā dzīvojošos trušus baro reizi dienā, fermā mītošos — divas reizes. Ārā dzīvojošie truši vairāk lēkā un skraida, tāpēc viņiem ir lielāka muskuļu masa, liesāka un labāka gaļa.
Pieprasījuma nav
Trušu vaislas mātītes un tēviņi, kā arī tikko dzimuši mazuļi dzīvo kūtī speciāli iekārtotos būros, kurus gan varējām apskatīt tikai pa logu. Fermā visam jābūt tīram. Liels pulks cilvēku trusenēm radītu lieku satraukumu.
“Sveķos” naudu pelna, pārdodot truša gaļu, mazos trusēnus, nedaudz arī ādas, bet pēc tām nav pieprasījuma. Saimniecība sadarbojas ar kādu modes mākslinieci, kura savos darinājumos izmanto trušādas, taču ļoti maz. Lielāks pieprasījums ir pēc trušu ļipām. No tām amatnieki gatavo atslēgu piekariņus, dāmas izmanto kā pūderslotiņas, bet mākslinieki — zīmēšanai.
Truša gaļa rīdziniekiem
“Sveķos” audzēto truša gaļu var iegādāties lielveikalos Rīgā, vairākos lepnos galvaspilsētas restorānos no tās gatavo maltīti. Dzintra Karavaičuka saka: “Tikai sava biznesa dēļ esmu bijusi šajos restorānos. Citādi nevarētu atļauties tādā ieiet.” Gaļu uz Rīgu ved dažas reizes nedēļā, atkarībā no pieprasījuma. Tas arvien pieaug, sen garām laiks, kad saimniecei pašai bija jāstaigā un jāmeklē, kur pārdot truša gaļu. Tagad tirgotāji meklē viņu. Gaļas vešanai iegādātas divas nelielas kravas automašīnas, vienā ir saldētava.
“Priecātos, ja Latvijā būtu kāds truša gaļas pārstrādes cehs, ar kuru sadarboties, taču pagaidām tāda nav,” saka Dzintras kundze. Viņa gribētu pati tādu uzbūvēt, bet patlaban tam trūkst naudas. Saimniecības attīstībā jau tā daudz ieguldīts, tomēr konkrētu summu Dzintra Karavaičuka nenosauc.
Pirmā kautuve Baltijā
Šobrīd “Sveķos” top pirmā mazo dzīvnieku kautuve Baltijā, kurai janvārī cer iegūt sertifikātu, kas apliecinātu atbilstību Eiropas Savienības standartiem. Tā kā pasaulē ir maz trušu kautuvju, noteikumi to ierīkošanai ir līdzīgi kā putnu kautuvēm. Precīzu noteikumu nav arī Latvijā, tāpēc Pārtikas un veterinārajā dienestā saņemti tulkoti noteikumi, kuri tikai daļēji atbilst trušu kaušanas specifikai.
“Laipojām starp dažādiem nosacījumiem, strīdējāmies un pierādījām atbildīgajiem dienestiem, kas ir svarīgs vai bezjēdzīgs. Nu beidzot tuvojamies finišam,” saka Dzintras kundze. Šobrīd Latvijas likumdošana vēl neaizliedz trušus un putnus kaut arī mājās. Tikai tādā gadījumā tos nedrīkst realizēt tālāk par 100 kilometriem no dzīvesvietas, bet par dzīvnieku gaļas eksportu nav pat ko sapņot. Jaunajā kautuvē “Sveķos” pieņems arī citās saimniecībās audzētus trušus, pāris reižu nedēļā varētu kaut arī bioloģiskajās saimniecībās audzētus dzīvniekus.
