Zita Smalganoviča jau četrpadsmit gadu ir biteniece. Ilgu laiku saimju skaits bija nemainīgs, bet pēdējos piecos gados to strauji palielināja. Tagad ziemas guļā snauž piecdesmit. Pavasarī no šķūņa uz dravu pārvietos vēl desmit jau laikus sagatavotu stropu.
Kurmenes pagasta “Līdumnieku” mājās Zita ir ienācēja. Te dzīvo arī vīra vecāki, kuriem sava saimniecība — govs un cūkas, bet vedekla, atnākot no Iecavas kā bitenieka meita, arī vīra vecātēva pamudināta, ķērās pie medus lietām. Viņš deva arī “starta kapitālu” — pirmo stropu. Līdz šim un arī šajā pavasarī pietiks viņa gatavoto stropu. To meistars gan nesen aizgājis viņsaulē.
Vīram te ir zemnieku saimniecība, bet ikdienā viņa darbs ir gādāt, lai uguns nenoposta Vecumniekus vai kādu tuvējās apkārtnes ēku. Zita pievērsusies biškopībai.
Arodu pārņem
sievietes
Kamēr auguši bērni, laika atlicis mazāk, tāpēc arī bišu saimju bijis ne vairāk kā divdesmit. Bērni paaugās, palielināja arī saimju skaitu. Cik ilgi tā turpinās? Lai ar ienākumiem no bišu produktiem pietiktu ģimenes uzturēšanai. Par Eiropas Savienības atbalsta naudu iegādāta elektriskā medussviede, cits biškopības inventārs, rāmīši. Pašlaik biteniece ar darbiem tiek galā saviem spēkiem, un vīra palīdzība nepieciešama vien, kad, piemēram, strops jāpārnes. Vēl mazi, bet tomēr palīgi darbos ir bērni. Pie medus sviešanas un arī dravā līdzi nāk desmitgadīgā meita. Puika gan reiz sadzelts, tāpēc bites nav iemīļojis. To, ka darbu ar bitēm arvien vairāk pārņem sievietes, apliecinot tirgos bieži satiktās kolēģes. Zita stāsta, ka pēdējo gadu laikā, pateicoties daudzajām mācību nodarbībām, biškopju skaits ievērojami palielinājies. Pati pirms desmit gadiem daudz guvusi no Latvijā plaši pazīstamā bitenieka Andreja Miža.
Iztiek ar dabas
dotiem ziediem
Cik stropu nepieciešams, lai varētu teikt “pietiek”, vēl neesot rēķināts, bet straujais medus pieplūdums tirgū samazina tā cenu. Uz tirgu ved gandrīz visu, ko vien no bitēm iespējams iegūt, tajā skaitā ziedputekšņus, bišu maizi. Saražoto izdodoties pārdot pašai, bez starpniekiem. Iecava, Aizkraukle, Rīga, Salaspils — vietas, kur pārsvarā realizē medu. Varētu domāt, ka Rīgā iedzīvotāju pirktspēja ir lielāka un līdz ar to arī cenas augstākas, bet notiek pretējais. Vainīga lielā konkurence. Arī lielveikali ar akcijām “sašķoba” medus tirgu. Tie, kuriem ienākumi zemāki, piemēram, pensionāri, meklē lētāku preci.
Ziemā piebarošanai vajag līdzekļus, ap desmit kilogramu cukura saimei nepieciešams. Speciāli bitēm nektāraugus nesēj, pietiek ar apkārtnes pļavām. Par laimi, tuvējie saimnieki ir bioloģiskās lauksaimniecības atbalstītāji, tāpēc par kaitējumu bitēm nav jāuztraucas. Drava sadalīta trijās novietnēs, un daļai medus ir meža ziedu garša.
