Gandrīz katru dienu, ejot uz darbu Bebru internātpamatskolā, šķērsoju krustojumu pagasta centrā pie veikala “Ziedi”.
Gandrīz katru dienu, ejot uz darbu Bebru internātpamatskolā, šķērsoju krustojumu pagasta centrā pie veikala “Ziedi”. Te ir intensīva satiksme virzienā uz Meņģeli, Ērgļiem, Jaunbebriem un Koknesi. Transporta līdzekļu vadītāji orientējas pēc izvietotajām ceļa zīmēm, bet ko šajā krustojumā darīt gājējiem, arī bērniem? Viņi katru dienu mēro ceļu uz mūsu pagasta četrām mācību iestādēm — pamatskolu, internātskolu, profesionālo vidusskolu un kopā ar vecākiem vai lielākajiem brāļiem un māsām uz bērnudārzu. Šis ir paaugstinātas bīstamības krustojums, jo liela daļa autovadītāju te neievēro atļauto braukšanas ātrumu.
Strādājot ar 1. klases skolēniem, mācu viņiem arī uzvedību uz ielas un īpaši, kā pareizi šķērsot krustojumu. Bērni zina, ka jāiet pa gājēju pāreju, bet ko darīt, ja tādas nav?
Pirms neilga laika Bebru pagastā iekrāsoja brauktuvi sadalošās joslas, bet vai gājēju pārejas iezīmēšana prasītu pārāk lielus papildu līdzekļus? Kā kompetencē ir šis jautājums? Vai atbildīgās amatpersonas sāks to risināt tikai pēc tam, kad notiks nelaime?
Sākušās skolēnu vasaras brīvdienas, bērni ārpus mājas un skolas pārvietojas samērā nekontrolēti. Visi kopā padomāsim par viņu drošību!
Runa nav tikai par bērniem. Tikpat neaizsargāti ir visi gājēji, arī gados vecāki cilvēki.
Marija Karlsone Bebros
