Mūsu sadzīve vairs nav iedomājama bez iekārtām, kuras ražo aukstumu — ledusskapjiem, kondicionieriem, dažādu veidu dzesētājiem.
Mūsu sadzīve vairs nav iedomājama bez iekārtām, kuras ražo aukstumu — ledusskapjiem, kondicionieriem, dažādu veidu dzesētājiem. Taču to darbību nodrošina vielas, kuras noplūdes gadījumā var noārdīt ozona slāni un veicina siltumnīcas efekta veidošanos.
— No 1993. līdz 2003. gadam Latvija ozona slāni noārdošo vielu patēriņu samazināja par 88 procentiem un pilnībā pārtrauca tādu ozona slāni noārdošu vielu importu, eksportu un patēriņu kā freons 11, freons 12, freons 113. 2004. gadā Latvijā ieveda vienīgi freonu 22, — stāsta Madonas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Eduards Tumeļkāns. — Droši var apgalvot, ka iekārtās, kuras izgatavotas pēc 2000. gada, vairs nav gāzu (aukstuma aģentu), kuras noplūdes gadījumā spētu noārdīt ozona slāni. Diemžēl iedzīvotāji un uzņēmumi vēl ekspluatē vecas aukstuma iekārtas — saldētavas un ledusskapjus, kuros šīs vielas vēl ir. Vides aizsardzības prasības nosaka, ka šīs iekārtas drīkst izmantot, kamēr tās darbojas, taču nav pieļaujama tajās esošās gāzes papildināšana. Ja iekārtai rodas ekspluatācijas problēmas, tā jānomaina ar jaunu.
Savlaik freonu izmantoja arī aerosolu ražošanai. Nu šo vielu izmantošana visā pasaulē ir pārtraukta pilnībā, tās aizstājot ar citām, videi nekaitīgām, gāzēm.
Taču arī pārējās gāzes, kuras izmanto dzesēšanas iekārtās, nav nemaz tik nekaitīgas. Tās veicina siltumnīcas efekta veidošanos. Tāpēc darboties ar šīm vielām drīkst tikai licencēti uzņēmumi, kuros strādā īpaši apmācīti darbinieki. Aizkraukles rajonā ir tikai viens šāds uzņēmums — SIA “Jards”, kuras vadītājs Ainārs Vorslavs piedalījies noteikumu, kas nosaka pieļaujamās darbības ar šīm gāzēm, izstrādāšanā. Taču iekārtu apkopi drīkst veikt jebkurš Latvijā reģistrēts uzņēmums ar atbilstošu licenci.
Noteikumi paredz, ka tiem aukstuma iekārtu īpašniekiem, kuriem piederošajās iekārtās ir vairāk par trijiem kilogramiem gāzes, par šo iekārtu apkalpošanu nepieciešams slēgt līgumu ar licencētu uzņēmumu. Turklāt iekārtu pārbaude jāveic reizi gadā. Ja saldētavas dzesēšanas sistēmā ir no 30 līdz 300 kilogramiem gāzes, pārbaude jāveic reizi pusgadā.
Vislielākie šo gāzu apjomi ir lielveikalu un pārtikas ražošanas uzņēmumu saldētavās, lielu uzņēmumu gaisa kondicionēšanas iekārtās. Vairāk par trim kilogramiem gāzes ir arī vidēja lieluma piena dzesēšanas iekārtās, kādas ir lielākajā daļā zemnieku saimniecību, kas nodarbojas ar piena lopkopību, kā arī kautuvju saldētavās. Taču to īpašniekiem aizliegta jebkāda iejaukšanās sistēmā, kura varētu veicināt gāzes noplūdi. Lielākajām saldētavām pat paredzēti īpaši sensori, kuri brīdina par gāzes noplūdi sistēmā, un ventiļi, kas bojāto iekārtas daļu atslēdz.
***
Izziņa. Ozona slānis ir ozona molekulu koncentrācija 20 līdz 25 kilometru augstumā. Galvenā ozona slāņa funkcija ir saules ultravioletā starojuma absorbēšana, tādējādi pasargājot Zemi no tā kaitīgās ietekmes. Ozona slāņa vidējais “biezums” virs Latvijas gada garumā svārstās no aptuveni 2 līdz 5 milimetriem. Viszemākais ozona saturs atmosfērā virs Latvijas fiksēts 1997. gada 13. martā, kad tas bija par 32 procentiem mazāks par normu.
Ozona slāņa samazināšanās un ozona “caurumu” paplašināšanās ozona slāni noārdošo vielu ietekmē uzskata par vienu no nozīmīgākajām vides problēmām. Pārmērīgs ultravioletais starojums palielina iespējamību saslimt ar ādas vēzi un acs kataraktu, novājina imunitāti, samazina lauksaimniecības ražas, kā arī zivju nozveju.
***
FAKTS.
“Ozona caurums” — reģions, kurā ozona slāni noārdošo vielu iedarbības rezultātā ozona slāņa biezums ir pat par 30 — 50 procentiem plānāks, nekā drošai dzīvei uz Zemes nepieciešams.
