Pēc gadījuma, kad Skaistkalnes pagastā (Bauskas rajons) zemē iegrimusi ūdensmuca, aktualizējies jautājums par dabas lieguma izveidi šajā vietā.
Pēc gadījuma, kad Skaistkalnes pagastā (Bauskas rajons) zemē iegrimusi ūdensmuca, aktualizējies jautājums par dabas lieguma izveidi šajā vietā. Liegums nepieciešams arī Kurmenes pagastā, jo te novērotas zemes svārstības.
Bīstamās kritenes var veidoties īpaši “Vērdiņu” (pie Skaistkalnes pagasta robežas) pusē. Tur pirms vairākiem gadu desmitiem radušies nelieli ezeriņi un gravas, kas ir iežu izskalošanās rezultāts. Nav izslēgts, ka zeme te varētu iebrukt jebkurā brīdī.
— Pēdējos gados gan nekas par kritenēm Kurmenē nav dzirdēts, tomēr nevaram būt droši. Lietuvas pusē laiku pa laikam kaut kas iegrimst zemē, nu arī Skaistkalnē tas noticis, — saka Kurmenes pagasta padomes priekšsēdētāja Zita Smiļģe. — Iespējams, būtu vajadzīgs dabas liegums. Lai gan arī tas kriteņu veidošanos neapturētu, vienīgi ierobežotu darbošanos bīstamajā zonā.
Bauskas rajona Skaistkalnes pagasta centrā, kādā mazdārziņā, zemē iegrimusi un pazudusi triju tonnu smaga ūdensmuca. Tā nogrimusi pāris dienās, palikusi vienīgi apmēram 5 metrus dziļa, 15 metru plata bedre.
Mucas iegrimšana izskaidrojama ar neparastām ģeoloģiskām parādībām — kritenēm. Tās rodas, izskalojoties dolomītu iežu apakšējiem slāņiem. Skaistkalnes pusē tās ir biežas parādības, un zemē pazudušas pat lielas ēkas. Iedzīvotāji kritenes nosaukuši atbilstoši tajās nogrimušajiem objektiem — “Kazas dobe”, “Čurkstu dobe”. Jaunākā kritene jau ieguvusi nosaukumu “Mucas dobe”, bet ievērojamākā ir “Baznīckalna kritene”, kura izveidojusies 1923. gadā, zemē iebrūkot baznīcas šķūnim.
Savulaik Latvijas un Lietuvas dabas aizsardzības speciālisti apsvēruši iespēju dabas liegumu izveidot, iekļaujot tajā Skaistkalnes, Kurmenes, Bārbeles, Stelpes pagastu un Lietuvas Biržu rajonu. Lietuvā liegums izveidots, bet Latvijā izpētītas Skaistkalnes puses kritenes, taču lieguma joprojām nav.
