“Staburags” saņēma satraukuma pilnu skrīveriešu vēstuli. Grupa Zemkopības institūta māju iedzīvotāju pamatoti uztraucas par to, ka ikreiz, šķērsojot šosejas Rīga—Daugavpils un Purapuķes ielas krustojumu, nākas riskēt ar dzīvību šaurās nomales dēļ.
“Staburags” saņēma satraukuma pilnu skrīveriešu vēstuli. Grupa Zemkopības institūta māju iedzīvotāju pamatoti uztraucas par to, ka ikreiz, šķērsojot šosejas Rīga—Daugavpils un Purapuķes ielas krustojumu, nākas riskēt ar dzīvību šaurās nomales dēļ.
“Šosejas Rīga—Daugavpils 80. kilometrā ir ļoti bīstama vieta — autoceļa un Purapuķes ielas krustojums. Ceļam ir šauras nomales. Tā ir vienīgā vieta, pa kuru var nokļūt veikalā, Kraukļupītes gravas otrā pusē. Te uz skolu dodas skolēni. Tumšajā laikā automašīnas žilbina acis un brauc ļoti tuvu gājējiem,” rakstīts vēstulē.
“Staburags” pārliecinājās, ka vieta tiešām ļoti bīstama. Rudenī šosejas malā ierīkotas drošības barjeras. Gājējiem atvēlētā vieta kļuvusi vēl šaurāka. Automašīnas bieži vien brauc ātrāk nekā to paredz satiksmes noteikumi (šajā vietā atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h — aut.). Kad uzsnieg sniegs, situācija kļūst vēl sarežģītāka — gājējiem paredzētajās vietās veidojas nelīdzens sniega valnis. Situāciju nedaudz uzlaboja ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes — bīstamajā posmā ātrumu vajadzēja samazināt līdz 30 kilometriem stundā. Taču ceļa zīmes šosejas malā bija nepilnas divas nedēļas. Pēc tam tās noņēma.
— Ātrumu ierobežojošās zīmes novietojām, taču man nav tiesību noteikt ceļa zīmju izvietojumu uz šosejas Rīga—Daugavpils. Zīmju izvietojuma vietas saskaņo augstākas amatpersonas, — skaidro Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļas vadītājs Ludvigs Šteinbergs. — Ceļa zīmi novietojām, taču, tā kā to neakceptēja, nācās noņemt. Vienīgais, ko pašreizējā situācijā varam darīt, mēģināt notīrīt ne tikai brauktuvi, bet arī ceļa nomali līdz pat aizsargbarjerām.
— Izvērtēt situāciju šajā posmā bija ieradies uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” satiksmes organizācijas plānošanas daļas vadītājs Ainārs Morozs, — saka Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons. — Todien sniga, un Moroza kungs nebija jāpārliecina, ka situācija jāuzlabo pēc iespējas ātrāk. Drīz pēc šīs tikšanās ceļa zīmi novietoja, taču vēlāk tā noņemta. Nosūtījām vēstules atbildīgajām amatpersonām, kāpēc zīmi noņēma, taču atbildes vēl nav.
Par pašvaldības naudu paredzēts nopirkt atstarotājus un izdalīt cilvēkiem, kuriem šajā posmā jāiet visbiežāk. Taču tas ir tikai pagaidu risinājums. Top projekts kustības drošības uzlabošanai šajā šosejas posmā. Paralēli brauktuvei paredzēts izbūvēt 2,5 metrus platu gājēju un velosipēdistu celiņu. To varētu izdarīt jau nākamgad.
Skrīveru pašvaldībā izstrādāts arī projekts ielu apgaismojuma ierīkošanai šajā vietā. Tā realizēšanu varētu apgrūtināt tas, ka šoseja pieder valstij un pašvaldībai teorētiski nevajadzētu tērēt naudu šosejas uzlabošanai.
Kamēr amatpersonas lemj, Zemkopības institūta māju iedzīvotāji ik dienu spiesti riskēt ar dzīvību. Braukšanas ātruma ierobežošana šajā posmā kaut ziemā būtu labs pagaidu risinājums, līdz iegūs finansējumu gājēju celiņa būvniecībai. Šīgada bēdīgā pieredze liecina, ka augstās amatpersonas reāli sāk rīkoties tikai tad, kad bīstamajās vietās zem automašīnu riteņiem iet bojā cilvēki. Vai tiešām divas ceļa zīmes un pārdesmit sekunžu aizkavēšanās ceļā ir cilvēka dzīvības cena?
