13. janvāris Pļaviņu ģimnāzijā ienesa sēru vēsti. Mūžībā aizgājusi mūsu kolēģe, vēstures skolotāja Biruta Šmalce.
13. janvāris Pļaviņu ģimnāzijā ienesa sēru vēsti. Mūžībā aizgājusi mūsu kolēģe, vēstures skolotāja Biruta Šmalce. Apklusa skolotāju pirmdienas rīta čalas, noliecās galva, pieminot kolēģi, kura, enerģiska un smaidoša, vēl nesen nāca pretim skolas gaiteņos.
Visu sejās lasāms mēms jautājums: “Kā tas var būt, ka tavus soļus vairs nesajūt, kā tas var būt, ka tavu balsi vairs nesadzird, kā tas var būt, ka tevis vairs nav?”. Kā tas var būt?
Biruta dzimusi 1939. gada 20. decembrī strādnieku ģimenē Rīgā. Grūta bērnība, jo visiem pieciem bērniem pietrūkst mātes un tēva glāstu. Mācības Rīgas 7. un 42. vidusskolā. Pēc skolas beigšanas sākas darba mūžs dažādās profesijās, kuras nākas mainīt veselības dēļ. Nemitīga cīņa par vietu dzīvē tikai pašas spēkiem.
1962. gadā Biruta izveido savu ģimeni, kurai veltī daudz rūpju un bezgalīgu mīlestību.
Kopš 1988. gada janvāra līdz 2001. gada augustam Biruta Šmalce strādāja par skolotāju Pļaviņu ģimnāzijā, no 2001. gada septembra bija interešu izglītības skolotāja un vadīja skolas muzeju, ar savu entuziasmu un darba mīlestību iedvesmojot daudzus skolēnus.
Izdomas bagāta, apbrīnojami enerģiska un nesavtīga bija Biruta Šmalce.
Skolotāja bija arī klases audzinātāja, metodiskās komisijas vadītāja, zinātniski pētniecisko darbu konsultante. Vairākus gadus vadīja Aizkraukles rajona vēstures skolotāju metodisko apvienību.
Viņa bija viena no pirmajām rajona vēstures skolotājām, kura atrada ceļu uz Vēstures skolotāju asociāciju, kas ir lielisks palīgs skolotāju tālākizglītībā. Bez skolotājas Šmalces 80. – 90. gados nebija iedomājami nevieni rajona un republikas Skolēnu dziesmu un deju svētki. Kā rūpīga māmuļa viņa gādāja gan par maziem, gan lielākiem dejotājiem un dziedātājiem.
Vienmēr atsaucīgu, dāsnu, izpalīdzīgu un aktīvu — tādu mēs, Pļaviņu ģimnāzijas skolotāji un skolēni, atcerēsimies skolotāju Birutu Šmalci. Viņa nemēdza sūdzēties par ne visai labo veselību, bija optimiste.
Var tikai apbrīnot to dvēseles un fizisko spēku, ar kādu pēdējā gada laikā skolotāja centās darīt visu iespējamo, lai uzvarētu slimību. Cīņa bija neizsakāmi grūta, bet arī tai reiz pienāk gals — 2003. gada
11. janvāra vakarā piekusa nerimtīgā sirds…
Un, kad jūs dzirdēsiet sakām:
“Viņa apklususi,” —
Neticiet! Nāciet pa atmiņu takām —
Saules kokā būšu es ieaugusi.
(F. Bārda)
Pļaviņu ģimnāzijas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Birutas Šmalces piederīgajiem.
Atvadīšanās no skolotājas Pļaviņu ģimnāzijā 17. janvārī plkst. 13.
