Arvien vairāk zemnieku Aizkraukles rajonā sāk nodarboties ar videi draudzīgu lauksaimniecību.
Arvien vairāk zemnieku Aizkraukles rajonā sāk nodarboties ar videi draudzīgu lauksaimniecību. Nu šo saimniekošanas veidu ar subsīdijām sāk atbalstīt arī valsts.
Stāsta lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Regīna Ināra Grīnblate:
— Latvijā bioloģiskā saimniekošana vēršas plašumā. Tam stimulu devis valsts atbalsts. Tā nav ne kampaņa, ne modes lieta, bet pārliecināto kustība — saprātīga saimniekošana, kaut gan, kā vienmēr, pie graudiem mēdz būt klāt arī sēnalas.
— Kāpēc jūs tā uzskatāt?
— Kaut vai tāpēc, ka oficiāli noformēto bioloģisko saimniecību skaits deviņdesmito gadu vidū valstī bija lielāks nekā patlaban. Daudzi saimnieki, neredzot motivāciju ieguldīt līdzekļus un noņemties ar diezgan piņķerīgo sertifikācijas procesu, pārtrauca pilnveidot nozari. Tam it kā nebija nozīmes, jo par veselīgu pārtiku nebija ne augstākas cenas, ne valsts atbalsta, ne Eiropas perspektīvas.
Vēl šo saimniecību skaita samazināšanos veicināja to nonicināšana, jo bija ķimizācijas spiediens, kā arī atklāta šo saimnieku apvainošana neprasmē saimniekot — sak’, ja nelieto paredzētās pesticīdu un minerālmēslu devas, tad nemāk strādāt. Kūtsmēslu lietošanu pasludināja kā kaut ko briesmīgi nepareizu, arī augu maiņai nepievērsa uzmanību.
— Nu situācija ir radikāli mainījusies, un uzticīgākie bioloģiskās lauksaimniecības piekritēji savu vietu zem saules jau izcīnījuši.
— To veicina subsīdijas un arī informācija, proti, žurnāls “Vides Vēstis”, kurš mūs izglīto tieši par videi draudzīgo saimniekošanu. Žurnāla redaktore Anitra Tooma Rīgas centrā — Līvu laukumā — noorganizēja zaļo tirgu, kurā zemnieki rīdziniekiem varēja pārdot bioloģiski tīro lauksaimniecības produkciju.
— Ar ko pārsvarā nodarbojas Aizkraukles rajona bioloģiskās lauksaimniecības piekritēji?
— Aizkraukles rajonā vislielākais stāžs šajā jomā ir piecām saimniecībām: Kaugaru “Vecapēniem” (specializējušies garšaugu un dārzeņu audzēšanā), Ardavu “Kaijām” (dārzeņi, garšaugi, piena lopi), Vaivaru “Ragārēm” (dārzkopība), Slaviešu “Bērziņiem” un Sproģes “Sidrabiem” (daudznozaru). Šo saimniecību ražojumiem ir preču zīme “Latvijas ekoprodukts”.
Otrais pārejas gads uz bioloģisko saimniekošanu ir gaļas lopu audzētājiem Bitēm “Dūjās” un Ādamiem “Krastos”, piena lopkopības saimniecībā— paju sabiedrībai “Bormaņi” un zemnieku saimniecībai “Kalnrozes”. Videi draudzīgi saimnieko arī biškopji Radziņi, Bajinski un Grakoviči, ārstniecības augus audzē Kučeres kundze Kokneses pagasta “Janavās”, ar putniem un sīklopiem darbojas Pastari “Ausekļos”.
No jauna sertifikācijai Aizkraukles rajonā pieteikušās vēl piecas saimniecības.
