Pirms 85 gadiem, 1919. gada 10. maijā, Liepājā izveidoja Andrieva Niedras (no 1908. līdz 1918. gadam viņš bija Vietalvas luterāņu draudzes mācītājs) valdību.
Pirms 85 gadiem, 1919. gada 10. maijā, Liepājā izveidoja Andrieva Niedras (no 1908. līdz 1918. gadam viņš bija Vietalvas luterāņu draudzes mācītājs) valdību. Ulmaņa piekritēji to pasludināja par tautas nodevību, Niedras atbalstītāji — par vienīgo iespēju, kā atbrīvot Latviju no sarkanajiem.
Daudzmaz objektīvi vērtējot, tā bija reālākā iespēja, kā atbrīvot sarkanā terora izmocīto Zemgali, Vidzemi un Latgali, jo tikai šādas valdības gadījumā vācbaltu zemessargi un fon der Golca Dzelzs divīzija piekrita piedalīties Latvijas atbrīvošanā. Šādu variantu atbalstīja arī ASV militārā misija.
Niedras un Ulmaņa konflikts
Andrievs Niedra un Kārlis Ulmanis pirmo reizi savstarpēji pretnostājās 1905. gadā, kad Niedra aicināja latviešus nepiedalīties revolūcijā. Tāpēc Ulmanis un viņa domubiedri Niedru nodēvēja par tumsoni. Niedra pārstāvēja jaunnacionālisma politiski kulturālo virzienu, saskaņā ar kura idejām latviešu zemnieku un vācu muižnieku gadsimtiem ilgusī konfrontācija jāpārvar ar mērenu reformu un modernu lauksaimniecības tehnoloģiju palīdzību.
Bēgot no pēcrevolūcijas represijām, Ulmanis nokļuva ASV, kur pieņēma amerikāniskās demokrātijas idejas un vēlāk tās gribēja izmantot Latvijā. Kad pēc 1917. gada februāra demokrātiskās revolūcijas sākās partijas veidošanās, kā pretstatu spēcīgajam sociāldemokrātu strāvojumam veidoja Latviešu zemnieku savienību. Tajā bija gan Ulmanis, gan Niedra. Tikai katrs šīs partijas pretējos polos. Ulmanis sadarbībā ar sociāldemokrātiem — maziniekiem vēlējās Latvijā ieviest vispārējas vēlēšanu tiesības un īstenot radikālu agrāro reformu. Niedra bija pret šādām idejām, tāpēc viņu aicināja uz Tautas Padomes dibināšanu 1918. gada 17. novembrī.
Tātad Ulmanis kopā ar sociāldemokrātiem un citām politiskajām apvienībām izveidoja jaunu valdību, kura gan drīzumā pārcēlās uz Liepāju, jo sarkanā armija strauji ieņēma Latviju. Kamēr Ulmanis Liepājā veidoja bīstamu politiku, Niedra daudzkārt bija tuvu nāvei, bet vienmēr izkļuva no sarkanā terora nagiem.
Nodevība vai vienīgais kompromiss?
Pārgājis frontes līniju, Niedra ieradās Liepājā, kur vācbaltiešu radikāļi bija gāzuši Ulmaņa Ministru kabinetu. Vienīgi Ulmanim izdevās patverties angļu militārajā misijā. Lai nepieļautu sarkano ienākšanu Liepājā (tas reāli varēja notikt, jo ģenerāļa fon der Golca vadībā Dzelzs divīzija gatavojās atstāt pēdējo neatkarīgās Latvijas teritoriju Kurzemē, bet kalpakieši un vācbaltieši vieni nespētu apturēt sarkano armiju), Niedra 10. maijā uzņēmās veidot jaunu kompromisa valdību, kura atbilstu latviešu un vācbaltiešu interesēm, kaut arī nepārstāvētu visas tautas intereses.
No vienas puses, Ulmaņa valdību veidoja visas latviešu politiskās apvienības, taču no otras — šīs valdības politika draudēja Latvijas valsti pilnīgi iznīcināt.
Īpašs fenomens
Savukārt Niedras valdība nepārstāvēja visas tautas intereses, tomēr ar šīs valdības palīdzību latviešu, vācbaltiešu un vācu Dzelzs divīzija kopīgiem spēkiem ne tikai atbrīvoja Kurzemi un Zemgali no sarkanajiem, bet jau 22. maijā ieņēma Rīgu, kur tobrīd valdīja sarkanais terors. Tātad daudzus cilvēkus noteikti izglāba no nāves.
Domāju, ka jāpārvērtē 20.—30. gados Latvijā valdījušais stereotips par Niedru kā tautas nodevēju, jo objektīvi jāvērtē fakti, nevis tikai vienas Latvijas pilsoņu daļas pārliecība. Niedra ir īpašs fenomens Latvijas vēsturē, un vēl ir vajadzīgi dziļāki pētījumi, lai atklātu šīs personības daudzšķautņaino nozīmi Latvijas kultūrā un vēsturē.
