Latvijā ir ne mazums ar valodām saistīto institūciju, viena no pirmajām institūcijām, kas izveidota 1992. gadā, ir Valsts valodas centrs (VVC). Centrs nodrošina latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Iestādes pārziņā ir visdažādākie pienākumi — gan tiesību aktu tulkošana, gan uzraudzība pareizai vietvārdu atveidošanai, personvārda iekļaušana kalendārā utt.
Likums pirms neatkarīgas valsts
“1988. gadā pieņēma LPSR Valodu likumu, un tas bija pirmais likums, kas deklarēja, ka latviešu valodai ir oficiāls statuss Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā,” stāsta Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors. “Vēlāk, kad Latvija atguva neatkarību, šo likumu rediģēja, bet radās loģisks jautājums — kas ir iestāde, kura rūpēsies, iedzīvinās valodu? Tādēļ 1992. gadā, lai nodrošinātu valodu likuma izpildi, izveidoja VVC, un kopš 1993. gada līdz pat šim laikam centrs ir Tieslietu ministrijas pārziņā.”
Precīzi, lai gan vispārīgi, šīs funkcijas definētas 1990. gadā Valsts valodas likumā, kurā noteica, ka VVC pārrauga likuma ievērošanu — tātad centram deleģē kontroles un uzraudzības funkciju. Valsts valodas centrs, kāds tas ir tagad, izveidots 2009. gadā, kad tam pievienoja Tulkošanas un terminoloģijas centru — iestādi, kas lielā mērā nodrošināja Latvijas pievienošanos ES, veicot tulkojumus un izveidojot datubāzes. Centra pārziņā ir valsts valodas lietotāju tiesību un interešu aizsardzība, tiesību aktu tulkošana latviešu valodā un svešvalodās, terminoloģijas un tulkošanas metodikas izstrāde un Latviešu valodas ekspertu komisijas darbības nodrošināšana.
Būt vai nebūt vārdadienai
Valsts valodas centrs ir atbildīgs arī par pareizu vietvārdu atveidošanu. Vietvārdu jautājums aktualizējās, kad Latvijas kartēs atjaunoja vietvārdus latviešu valodā. Drīz pēc tam sākās zemes reforma. Speciālisti sniedz atzinumus par vietvārdu lietošanu kartogrāfiskajos izdevumos un oficiālajos tekstos, kā arī par nosaukumu saglabāšanu, atjaunošanu un piešķiršanu. Tāpat centra pārziņā ir latgaliešu rakstu valoda un noteikšana par to, kuri nelatvisko vārdu īpašnieki varēs vai nevarēs svinēt vārdadienu — Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija lemj par personvārdu ievietošanu kalendārā. Šī komisija tiekas reizi četros piecos gados.
“Mans ne pārāk populārais viedoklis ir tāds, ka latviešu tradicionālo personvārdu kalendārā nekad nebūs Lopess, Huanita un tā tālāk, pat ja kādam liekas, ka tie ir ļoti feini vārdi. Nav ierobežots tādu izvēlēties, bet nevar pieprasīt ievietot kalendārā. Zināms konservatīvisms tādēļ nepieciešams,” atzina Māris Baltiņš.
Prasības nav pārspīlētas
Viens no centra pienākumiem ir valodas lietošanas uzraudzība. Kopš šīgada 1. jūnija ir izveidots Valodas kontroles departaments, kas veic uzraudzību. Valodas inspektori darbojas gan Rīgas reģionā, gan reģionālajās nodaļās. Daugavpilī ir trīs, Rēzeknē divi, bet Alūksnē, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī un Jēkabpilī viens valodas kontroles inspektors.
“Sodīšana nekādā gadījumā nav primārā funkcija,” uzsver Māris Baltiņš. “Neviens nekādas prēmijas par to nekad nav saņēmis un nesaņems, bet iekasētā nauda nonāk valsts budžetā. Mūsu funkcija ir novērst pārkāpumus.” Viņš stāsta, ka aptuveni 67% no visiem konstatētajiem pārkāpumiem ir valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamā apjomā. “Ir pilnīgi skaidrs, ka sētniekam vai tirdzniecības zāles darbiniekam valodas prasmei nav jābūt tādā līmenī kā, piemēram, veselības aprūpes nozarē strādājošajam vai advokātam. Neizvirzām pārspīlēti augstas un vienādas prasības pret jebkuru. Bieži vien līdz sodīšanai nemaz nenonāk, ja valodas prasmes līmenis ir tikai nedaudz zemāks par nepieciešamo, tad rekomendējam uzlabot valodas lietojumu. Lielākoties tas arī notiek.”
Bez saprotamas pamācības
Otrs visbiežāk sastopamais pārkāpums, kas skar ikvienu patērētāju, ir preču pārdošana, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas pamācībās un visos dokumentos pietiekamu informāciju valsts valodā. “Ir “robi” likumā, un tie saistīti ar to, ka diemžēl šis pienākums ir uzkrauts mazumtirgotājam,” atzīst Māris Baltiņš. “Lieltirgotājs var iedot mazam lauku bodniekam preci bez instrukcijas valsts valodā, viņam nav pienākums to nodrošināt. Mums ir bijuši pārmetumi, ka nabaga tirgotājs sodīts par to, ka no ķemmītes nokritusi zīmīte, ka tā ir ķemmīte, un ļaunais valodas inspektors uzlicis milzīgu sodu. Taču tā nav taisnība, bet gan ļauna un melīga folklora. Pirmkārt, šādu gadījumu nav, un, otrkārt, pašsaprotamām precēm nekas nenotiek, ja arī šīs instrukcijas nav. Bet, ja nopērk, piemēram, matu krāsu, tad gan būtu noderīgi zināt, kā to lietot.” Trešais izplatītākais pārkāpums ir saistīts ar publiskas informācijas, piemēram, uzrakstu, afišu, paziņojumu, nenoformēšanu valsts valodā.
Piesaista brīvprātīgos
Lai iespējami sekmīgāk varētu palīdzēt novērst nepilnības vai potenciālos pārkāpumus valodas lietojumā, VVC pērn nolēma piesaistīt sabiedriskos palīgus. “Ilgstošās diskusijās šo ideju izlolojām, tā ir akceptēta Ministru kabineta sēdē pagājušā gada septembrī. Bet šiem palīgiem ir tikai konsultatīvas funkcijas. Viņi nav kontrolētāji, soda kvītis vai protokolus neraksta,” skaidro VVC vadītājs. “Daudzos gadījumos cilvēks, kurš nav inspektors, tiek labprātāk uzklausīts. Pašlaik ir 16 sabiedriskie palīgi, bet mēs plānojam piesaistīt līdz pat 150 cilvēku. Viņi strādā brīvprātīgi, nekādu atalgojumu nesaņem. Mēs kompensējam mācības, pāris reižu gadā arī ceļa izdevumus uz Rīgu, kad ir kādas sapulces vai apmācības.” No pagājušā gada 15. decembra sabiedriskie palīgi konsultācijas sniedz Rīgā, Cēsīs, Jēkabpilī un Jēkabpils novadā, Skaistkalnes pagastā un Vecumnieku novadā, Mārupē, Ogrē, Dobelē un Dobeles novadā, Valkā, Liepājā, Iecavas novadā, Salacgrīvā, Tukumā, Jelgavā un Jelgavas novadā, Ozolnieku novadā, Rēzeknē, Siguldā un Siguldas novadā. Sabiedriskajiem palīgiem nav noteikts obligāti veicamo darbu skaits, taču reizi ceturksnī viņi iesniedz pārskatus par veiktajiem darbiem. Ikviens interesents var pieteikties brīvprātīgajam darbam, sīkāka informācija ir VVC mājaslapā.
Pusgada laikā kopš darba sākšanas pagājušā gada decembrī līdz šī gada 1. jūnijam sabiedriskie palīgi snieguši 59 konsultācijas. 34 pareizrakstības konsultācijas sniegtas par publisko informāciju, tostarp 15 konsultācijas par informāciju skatlogos un nepilnīgu informāciju preču marķējumā.
