Aizvadītā nedēļa pagāja saspringtā darbā, bija jāapmeklē gan bibliotekāru 15. konference “Bibliotēka aiz bibliotēkas: Integrācija, inovācija un informācija visiem”, gan arī semināri ‘‘Bibliotēka man, es bibliotēkai”. Konferencē apspriedām ne tikai bibliotēku aktualitātes.
Jau sesto gadu Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība noslēdza konkursu “Pagasta bibliotekārs — gaismas nesējs”. Tā lasītājiem ir iespēja pateikt paldies saviem bibliotekāriem par radošu, pašaizliedzīgu un aizrautīgu darbu, lai bibliotēkas veidotu par mazām gaismas pilīm savos pagastos. Šogad konkursam bija saņemts rekordliels pieteikumu skaits (50). Visaktīvākie bija no Vidzemes un Zemgales reģiona. Balvu “Pagasta bibliotekārs — gaismas nesējs” saņems pieci bibliotekāri no katra Latvijas reģiona. Daudz tika runāts par ikdienas darbu. Protams, aktuālākais — par bibliotēkas lietotājiem.
Interesanti bija Ilutas Krūmiņas vadītie kursi. Viņa stāstīja par to, kā bibliotēkas var piesaistīt naudu un piedalīties projektos. Sapratu, ka mēs bieži vien neizmantojam visas iespējas vai nemākam to pareizi izklāstīt. Visu laiku mēs bijām tādā kā radošā procesā. Esmu piedalījusies daudzos kursos, bet šoreiz tie patiešām bija ļoti interesanti un noderīgi.
Mainījušies arī bibliotekāra pienākumi. Bibliotekārs ir ne tikai grāmatu izsniedzējs, bet arī informācijas tehnoloģiju speciālists, jo bibliotēkās ir publiskais interneta piekļuves punkts, un daudzi cilvēki pie mums izmanto tieši datoru un internetu. Tagad ir iespēja arī noskatīties filmas un elektroniski lasīt grāmatas, bet domāju, ka šī iespēja nespēs aizvietot grāmatas. Tās kā galvenā lasāmviela noteikti paliks. Cilvēki lasa un lasīs.
Publisko bibliotēku bibliotekāri ir kā universālie kareivji. Līdz ar ikdienas pienākumiem, lasītāju apkalpošanu un apmācību, kā lietot elektroniskos resursus, viņi palīdz sabiedrībai daudzu citu jautājumu risināšanā. Tie ar bibliotēkas darbu maz saistīti — “Latvenergo”, “Latvijas gāzes” rēķinu samaksa, Valsts ieņēmumu dienesta deklarāciju izpildīšana, kā izmantot e — parakstu.
Bērni un jaunieši vairāk izmanto internetu, bet ir arī tādi, kuri labprāt lasa grāmatas. Arī tas, ka bibliotēka ir skolā, ir ieguvums. Ja tā būtu pilsētā, kā tas bija kādreiz, tad lasītāju, iespējams, būtu mazāk. Bērni nāk ne tikai palasīt grāmatas vai “pasēdēt” internetā, bet arī izstrādā zinātniski pētnieciskos projektus un raksta citus mācībām nepieciešamos darbus. Īpaši aktīvi ir sākumskolas bērni, kuriem bibliotēka ir ne tikai vieta, kur lasīt, bet arī spēlēties. Mums ir bērnu stūrītis, kur viņi var gan zīmēt, gan rotaļāties. Bērni ir kļuvuši drošāki, viņi nāk un darbojas.
Arī man ļoti patīk lasīt grāmatas, un šī aizraušanās ir jau kopš skolas laika. Mīlēt grāmatas man iemācīja literatūras skolotāja, kura dzīvoja mums kaimiņos. Viņai bija ļoti plaša bibliotēka, un es varēju pie viņas paņemt grāmatas, kuras mani interesēja. Toreiz dabūt labu grāmatu nebija nemaz tik vienkārši.
Jau no pirmsākumiem, nu jau desmit gadu, aktīvi piedalāmies arī lasīšanas veicināšanas projektā “Bērnu žūrija”. Tā bērniem ir viena no iespējām lasīt un piedalīties konkursā. Tagad pozitīvi ir arī tas, ka piedalīties var ne tikai jaunāko klašu skolēni, bet arī vidusskolēni. Diemžēl vidusskolēni nav tik aktīvi lasītāji, visvairāk šajā pasākumā piedalās pamatskolas vecuma bērni. Bet ir arī saprotams, kāpēc vidusskolēni ir kūtrāki lasītāji. Tas ir ne tāpēc, ka viņiem nepatīk lasīt, bet tādēļ, ka ir ļoti liela mācību slodze. Bērniem, kuri vairāk lasa, ir labāka valoda, viņiem vieglāk gan uzrakstīt sacerējumu, gan valodās ir labākas atzīmes.
Mazie bērni gan ir aktīvi lasītāji. Bieži viņi, tikko beidzies viens konkurss, jau nāk un prasa, kad sāksies nākamais. Arī šogad jau aprīļa beigās — maija sākumā sūtīsim pieteikumu un piedalīsimies.
Kādreiz grāmatas, kuras bija paredzētas “Bērnu žūrijai”, pirka par valsts naudu, tagad jāsaka liels paldies novada domei, kura mūs atbalsta un neatsaka finansējumu. Nenoliedzami, šis pasākums ir ļoti interesants un noderīgs, jo tas ne tikai ieinteresē bērnus, bet paplašina viņu redzesloku, attīsta valodas kultūru un iemāca vērtēt literatūru.
Par politiku īpaši runāt un tajā iedziļināties nevēlos. Prieks, ka brīvdienās izdevās labi atpūsties. Kopā ar kolēģiem devāmies uz Rīgu, uz Nacionālo teātri, kur sestdien apmeklējām izrādi “100 grami žurkas”. Tā tiešām bija jauka atpūta un arī interesanta izrāde. Mēs esam pieraduši, ka galvenās lomas šajās izrādēs tēlo Svetlana Bless un Jānis Skanis, bet šoreiz izrādē galvenās lomas ir jaunajiem aktieriem. Piedalās arī daudzi populārā seriāla “UgunsGrēks” aktieri. Katrā ziņā izrāde liek nedaudz citādi un ar smaidu paskatīties uz valstī un politikā notiekošo. Žēl tikai, ka lielākā daļa izrādes apmeklētāju bija vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, bet maz jauno. Tā arī bija kā savdabīga dāvana man vārdadienā.
Svētdiena bija diena, kad varēja aktīvi atpūsties un kopā ar kaimiņiem nosvinēt pareizticīgo Lieldienas, laiks tam bija labvēlīgs.
