Aizkraukles pilsētas bibliotekāre un Eiropas Savienības informācijas punkta vadītāja Aizkraukles bibliotēkā Ineta Lesiņa devās pieredzes braucienā uz Dāniju. Viņa apskatīja Dānijas karalisko bibliotēku, kā arī tūristu iecienītākās vietas.
Aizkraukles pilsētas bibliotekāre un Eiropas Savienības informācijas punkta vadītāja Aizkraukles bibliotēkā Ineta Lesiņa devās pieredzes braucienā uz Dāniju. Viņa apskatīja Dānijas karalisko bibliotēku, kā arī tūristu iecienītākās vietas.
Latvijā darbojas 33 Eiropas Savienības informācijas punkti, kuri izvietoti rajonu un pilsētu bibliotēkās. Oktobrī informācijas punktu tīkls Latvijā svinēja piecu gadu jubileju. Šajā laikā punktu vadītāji piedalījās dažādos semināros, mācību un pieredzes braucienos ārzemēs. Inetai Lesiņai šis bija ceturtais ārzemju brauciens, kurā iepazīti gan citu valstu bibliotēku, gan Eiropas Savienības informācijas punktu darbības principi.
Patīk vēstniecības dārzs
Brauciena rīkotāji to dēvēja par studiju vizīti, un šoreiz viesi no Latvijas apskatīja Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu. Tikās ar Latvijas vēstnieku Dānijā Andri Razānu un viņa kundzi, aplūkoja vēstniecību, kur latviešiem ļoti iepatikās glīti koptais dārzs.
Latvijas delegācija viesojās Dānijas Ārlietu ministrijā un iepazina “Europa Direct” informācijas centra darbu, apmeklēja arī Eiropas Savienības informācijas centru Dānijas parlamentā. Tas ir neliels birojs, kurā strādā tikai trīs cilvēki. Viņi lielākoties darbojas ar parlamenta dokumentiem, atbild uz tālruņa zvaniem un gatavo atbildes iedzīvotāju jautājumiem, kuras pēc tam nosūta pa elektronisko pastu. Dānijā, līdzīgi kā Latvijā, darbojas Eiropas kustība, kuras darbinieki visus saņemtos materiālus izplata Eiropas Savienības informācijas punktiem. Arī Dānijā tie izvietoti bibliotēkās.
Velosipēdi ir visur
Ineta Lesiņa stāsta, ka Dānijā ļoti aktīvi darbojas arodbiedrību konfederācija. Brauciena laikā latviešiem bija iespēja uzzināt, kā arodbiedrības šajā valstī aizstāv strādniekus. Dāņi paši atzīst, ka viņi ir slinki, jo strādā no pulksten 9 līdz 16. Ap pieciem pēcpusdienā birojā vairs nav neviena darbinieka. Tā kā pusi algas dāņi tērē nodokļu nomaksai un preču cenas šajā valstī ir augstas, mašīnās brauc turīgākie cilvēki. Vidusmēra dāņi pārvietojas ar velosipēdiem, tāpēc šajā valstī tie ir visur. Pie veikaliem un birojiem ierīkotas milzīgas stāvvietas tieši divriteņiem. Mājās maltītes gatavo reti kurā dāņu ģimenē, jo pusdienas un vakariņas viņi ietur kafejnīcā. Brīvdienās dodas piknikā.
Šobrīd aktuālākais jautājums arodbiedrību konfederācijā ir cīņa pret viesstrādniekiem. Dāņi uzskata, ka ar visiem darbiem savā valstī var tik galā paši. Ja strādniekiem rodas problēmas ar darba devēju, arodbiedrība uzreiz nerīko piketu vai streiku, bet mēģina visu atrisināt sarunu ceļā.
Sala narkomāniem
Lesiņas kundze atzīst, ka viņu visvairāk ietekmēja Kristiānas salas apskate. Tā ir ierobežota teritorija Kopenhāgenā, kurā atļauts pulcēties narkomāniem. Dānijas valdības atvēlētajā teritorijā izveidots tāds kā atpūtas un kultūras centrs, taču diemžēl tur pārdod arī narkotikas. Dāņi uzskata — iznīdēt šo sērgu nav iespējams, tāpēc labāk, lai narkomāni pulcējas vienuviet. Šādu teritoriju vieglāk kontrolēt, un tā ir nepārtrauktā policijas uzraudzībā. Ir cilvēki, kuri tur dzīvo pastāvīgi, ir tādi, kuri tikai šad tad iegriežas.
Kristiānas iemītnieki uz māju sienām izveidojuši grafiti zīmējumu galeriju, un darbi esot apbrīnas vērti. “Šis ir viens no tūristu apskates objektiem, tomēr pēc tā apmeklējuma palika ļoti neomulīgi. Vienam tur labāk neiet,” saka Ineta Lesiņa.
Muzejā arī latviešu alus
Daudz patīkamāk bija apmeklēt Dānijas karaliskā porcelāna rūpnīcu un muzeju, kā arī alus “Carlsberg” ražotni. Porcelāna rūpnīcā trauku tapšanas procesu var vērot tikai caur stikla sienu. Taču darbnīcā, kur traukus apglezno, var tikties un aprunāties ar meistariem, kuri to arī 21. gadsimtā dara ar rokām. Trauki tradicionāli ir balti ar ziliem zīmējumiem, un tie ir ļoti dārgi. “Nevarējām atļauties nopirkt pat vissīkāko suvenīru. Taču trauki ir brīnišķīgi. Stundām var pētīt zīmējumus uz tiem, tie ir kā pasakas. Servīzes cena rēķināma simtos eiro,” teic Lesiņas kundze.
Savukārt “Carlsberg” alus ražotnē Lesiņas kundze jutās kā labirintā. Katram rūpnīcas apmeklētājam iedota karte, pēc kuras jāizstaigā 25 telpas, lai uzzinātu par alus ražošanas attīstību no pašiem pirmsākumiem. Pēc ekskursijas bija arī alus degustācija un alus kolekcijas no visas pasaules apskate. Latvieši, protams, meklēja dzimtenē ražoto dzērienu. Tur bija “Cēsu”, “Pilzenes”, “Aldara” un citu šķirņu alus.
“Carlsberg” ir uzņēmums ar vairāk nekā simt gadu vēsturi. Lai saglabātu senās tradīcijas un pievērstu tūristu uzmanību, Kopenhāgenā šīs firmas alu izvadā zirga pajūgos. Līdzās ražotnei ir zirgu staļļi un muzejs, kurā var apskatīt arī mašīnas, ar kādām uzņēmuma darbības gados izvadāts alus.
Augšup pa slīdošām kāpnēm
Interesanta likās Dānijas karaliskā bibliotēka, kura izvietota trijās ēkās. Divām senatnīgām celtnēm blakus uzbūvēts jauns moderns korpuss, kuru dēvē par melno dimantu. Tā ir četrstāvu ēka, celta no melna spīdīga materiāla. Upes krastā uzbūvētais bibliotēkas korpuss naktī ir izgaismots. Uguņu atblāzma ūdenī izceļ ēku kā mirdzošu dimantu.
Ēkas otrajā stāvā ir terasveida kafejnīca, kur pēc lasītavā pavadītā laika bibliotēkas apmeklētāji var iemalkot kafiju. Turpat arī grāmatu veikals un administrācijas birojs. Pagrabā izveidota koncertzāle, kurā ir lieliska akustika. Augšup ved vairākas slīdošās kāpnes — katra uz savu nodaļu. Grāmatas tur var izmantot tikai uz vietas, lasīšanai mājās neko neizsniedz. Saņemot grāmatu, lasītājs pats to elektroniski reģistrē speciālā aparātā.
