Tie, kuri saskarsmē ar policiju nonāk aizdomās turēto vai tiesājamo statusā vai arī kuri skandalē un lieto alkoholu tiktāl, ka jāatžirgst policijā, noteikti kontaktēsies ar konvoja darbiniekiem.
Tie, kuri saskarsmē ar policiju nonāk aizdomās turēto vai tiesājamo statusā vai arī kuri skandalē un lieto alkoholu tiktāl, ka jāatžirgst policijā, noteikti kontaktēsies ar konvoja darbiniekiem. Tādi Aizkraukles rajona policijas pārvaldē ir septiņi (divi no viņiem tiesu kārtībnieki).
Plecu pie pleca ar aizturētajiem
Konvojs strādā katru darbdienu no pulksten 8 līdz 17. Ja nepieciešams, arī brīvdienās, vēlākās vakara stundās vai naktīs. Konvojnieku darbs — nogādāt uz tiesu apcietinātos tiesājamos, uzmanīt viņus tiesas zālē, pavadīt notiesātos ceļā uz cietumu, viņu darbs visciešāk saistīts arī ar policijas izolatoru, kas ir konvoja pārziņā.
— Tā sanāk, ka mēs esam vistuvāk aizturētajām personām, — saka īslaicīgā aizturēšanas izolatora priekšnieks Sergejs Boroduļins. — Mums vienmēr jābūt modriem, lai nenotiktu kas neparedzēts, tajā pašā laikā arī psihologiem. Pēc tiesas sprieduma, kurā paredz reālu brīvības atņemšanu, notiesātie reaģē dažādi. Cits lamājas, kliedz, dažs raud. Konvojnieks tajā brīdī ir šim cilvēkam vistuvāk, runājam ar viņu, mierinām, skaidrojam.
Bēglis tālu netiek
Taču ne jau katrs aizturētais konvoja darbiniekus uzklausa. Nereti gadās cilvēki, kuri konvojniekā nepamatoti saskata visu nelaimju cēloni. Arī ar šiem cilvēkiem jāmāk saprasties, tomēr uzticēties nevar nevienam.
— Nekad nevar zināt, kurā brīdī šķietami mierīgais aizturētais var kļūt agresīvs, — teic Sergejs Boroduļins. — Var sākt lamāties, mēģināt kauties, pat bēgt.
Bēgšanas mēģinājumus Aizkraukles rajona policijas pārvaldes konvoja darbiniekiem nācies piedzīvot divreiz. Kāds notiesātais mēģinājis aizbēgt, kad viņu izveduši no tiesas nama, bet kāds cits — no policijas izolatora. Iecerētais nav izdevies, konvojnieki vienmēr bijuši veiklāki.
Lielākā problēma — izolators
Izolators ir Aizkraukles policistu lielākā problēma, īpaši tiem darbiniekiem, kuriem tajā jāstrādā. Telpas ir mazas, slikti vēdinātas, tikai nesen izolatorā ierīkota duša un nokrāsotas sienas.
— Iepriekš bija vēl sliktāk, apcietinātie mazgājās lielā plastmasas bļodā, — stāsta Sergejs Boroduļins. — Pirms dažiem mēnešiem paši veicām kosmētisko remontu, arī dušu ar silto ūdeni ierīkoja. Nu noteikts, ka apcietinātais, ja viņš izolatorā ir ilgāk par desmit dienām, var dušā nomazgāties. Nedaudz uzlabota arī atskurbšanas telpa, kuras sienas apklātas ar gumiju, jo kāds dzērājs pret sienu reiz apdauzīja galvu.
“Staburags” pārliecinājās — kopš Valsts cilvēktiesību biroja norādes par izolatora neatbilstību, tajā tiešām veikts kosmētiskais remonts. Nokrāsotas sienas, izbalsināts pāris telpu. Gaitenī ierīkota arī ventilācija, lai gan gaiss izolatorā joprojām nepatīkami smacīgs.
— Nekad te nevarēs iekārtot tā, lai viss būtu pilnīgā kārtībā, jo telpas ir par šauru, — spriež Sergejs Boroduļins. — Tomēr jāstrādā tā, kā ir.
