Darba nedēļa aizritēja mierīgi, bez sarežģījumiem. Nozīmīgāka tā šķita valsts mērogā, jo norisinājās dažādi notikumi.
Daudz dzirdēts par iespējamo Aizkraukles slimnīcas slēgšanu. Slimnīcai katrā ziņā ir jāpaliek, citādi nemaz nevar būt. Manai sievai nesen zvanīja radi. Aizkraukles slimnīcā nogādāja viņu draugu nepilngadīgo bērnu, kuram bija lauzta roka, bet vecākiem par to bija jāmaksā 32 lati. Izveidojas absurda situācija, ja cilvēkam nav naudas, bet gūta kāda trauma, piemēram, pārsista galva, tad neko nevar darīt. Vai šajā gadījumā nenonākam pretrunā ar pirmās palīdzības sniegšanu? Turklāt, ja slimnīcu slēgs, kas gan notiks ar telpām, kurās pirms pāris gadiem veica remontu un kur paliks iegādātā aparatūra? Nav skaidrības arī, kā notiks pirmās palīdzības nodrošināšana, un tas, pēc kāda principa izvērtēs, kuram par pakalpojumu būs jāmaksā un kuram ne. Uzskatu, ka tieši akūtu gadījumu dēļ, nemaz nerunājot par operācijām, slimnīca ir jāsaglabā.Otrdien valdība nolēma noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu “griestus”. Esmu kategoriski pret šo nostāju. Mana sieva ir vecākā ekonomiste. Katru rītu septiņos viņa brauc uz Rīgu un vakarā tikai ap astoņiem ir mājās. Atbildība ir liela, un darbs ir saspringts. Šobrīd viņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem samērā lielu pabalstu. Neuzskatu, ka sociālo pabalstu saņemšanā ir krāpniecība. Ja ar darba devēju noslēgts līgums, ka viņš maksā noteiktu summu, kaut vai 10 tūkstošu latu, no kā tiek maksāts arī sociālais nodoklis, tad starp darba devēju un ņēmēju ir individuāla vienošanās. Viss ir likumīgi, un nekādas krāpšanas nav.Masu medijos izskanēja ziņa, ka šomēnes taupības nolūkos no darba atbrīvos ap 900 policistu. Sākumā it kā samazinās viņu skaitu, pēc tam algas, bet vēlāk piešķirs piespiedu brīvdienas. Manuprāt, šādā veidā tiek radīta vide, lai likumsargi ko “ņemtu no malas”, taču viņiem ir ģimenes, tās paliks bez uzturlīdzekļiem. Dzirdēju, ka ieroču veikalos cilvēki aktīvi pērk gāzes ieročus. Šim biznesam noteikti ir peļņa, īpaši tā palielināsies pēc milzīgā likumsargu skaita samazinājuma. Aizkraukles reģiona pārvaldē jau vien plānots atlaist ap 30 policistu. Viņu skaitu ievērojami samazinās, bet noziedzības līmenis pieaugs, tieši tāpēc visā valstī kopumā būtu jādomā par efektīvu kārtības nodrošināšanu.Manuprāt, nav tā, ka celtniecībā ir iestājusies vispārēja krīze un strādniekiem neko nemaksā. Tā ir “uzpūsta” problēma. Protams, objektu skaits ir krietni sarucis. Pērn bija daudz darba, bet tagad tā nav, un tas rūpīgi jāplāno. Ja savulaik teju vai katrs sev piedēvēja vārdu “celtnieks”, tad tagad, ņemot vērā izmaksu mazināšanos, ir nostabilizējies profesionāļu līmenis, kuri darbus veic kvalitatīvi un par adekvātu atalgojumu. Protams, valsts pasūtījuma apjomi ir sarukuši, un arī privātie uzņēmēji nevar paņemt kredītus, bet tiem, kuriem līdzekļi ļauj, darbaspēks būs nepieciešams. Mani bezdarbs nebaida.Pēdējā laikā daudz dzirdēts par firmām, kuras, zaudējot iepirkumu konkursos, iesniedz pretprasību, jo pārliecinātas, ka lēmums nav objektīvs. Uzskatu, ka tas ir tāds kā bizness. To varētu īstenot juridiski gudri cilvēki un viņi to arī dara. Šī problēma sarežģī iepirkumu veicēju darbu, jo uz laiku tiek apturēta saimnieciskā darbība. Domāju, ka drīzumā pret šiem apstrīdētājiem ieviesīs soda sankcijas un situācija nostabilizēsies.Trešdien Latviju pāršalca ziņa, ka Starptautiskais valūtas fonds pieprasa turpmāku pensiju samazināšanu. Sākumā šis pats fonds ieteica neaiztikt sociālos pabalstus un pensijas, bet tagad izvirza pavisam citas prasības. Rodas jautājums, vai kāds īsti zina, cik tagad vispār esam parādā? Dzirdēts, ka summa jau pieaugusi līdz 20 miljardiem. Nesaprotu, kā izpaužas valsts bankrots, bet domāju, ka mēs līdz tam nonāksim. Pensijas ir no budžeta un šiem līdzekļiem var viegli tikt klāt, bet privātajās struktūrās var veikt vien nodokļu optimizācijas. Zinoši cilvēki pieļauj, ka tas ir kā eksperiments ar mērķi noteikt, cik tad ilgi iedzīvotāji izturēs? Bet tā kā esam Eiropas Savienības dalībvalsts, mums pavisam “nogrimt” neļaušot. Iespējams, Starptautiskajam Valūtas fondam nav skaidrības par mūsu dzīves dārdzību un to, cik iedzīvotāju nevis dzīvo, bet eksistē. Krīzes situācijā saimniecisku risinājumu neredzu. To, ko darīsim vai nedarīsim grūti spriest, jo nav skaidrs arī valdības redzējums. Ir cilvēki, kuri domā, ka pie mums vajadzētu ieviest divpartiju sistēmu un prezidentālu valsti.Nedēļas beigās notika Skrīveru novada domes sēde, kuras laikā apspriedām novada struktūru un citas būtiskas lietas. Ja jaunajos novados, kuros apvienojušies vairāki pagasti, nav skaidrības par turpmāko darbu, tad mums ir gluži otrādi, jo viss ir daudzmaz skaidrs. Šībrīža situācijā mums jādomā, kā izdzīvot ar to, kas ir, kā nomaksāt parādus, jo vēl nezinām, kā pildīsies ieņēmumu budžets un kādas būs izglītībai paredzētās mērķdotācijas. Nedēļa beidzās ar jauku un tradicionālu pasākumu, kas tiek organizēts jau daudzus gadus — futbola balli. Tai parasti ir daudz atbalstītāju, un tās galvenā atbalstītāja šogad bija Skrīveru novada dome. Pasākuma organizēšanai piešķīrām 1250 latu lielu finansējumu, no kuriem 250 latu ir vēl no bijušās Aizkraukles rajona padomes budžeta. Tas, vai tik daudz līdzekļu šajos apstākļos mēs varējām atļauties, lai paliek uz mūsu sirdsapziņas. Pasākuma atbalstīšana bija vienbalsīgs novada domes deputātu lēmums, un par to ir prieks, jo tas ir visu gadu gaidīts sarīkojums.
