Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka pērn bezdarbniekos palikuši 1127 jaunieši, tikko beiguši mācības vispārizglītojošajās vidusskolās.
Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka pērn bezdarbniekos palikuši 1127 jaunieši, tikko beiguši mācības vispārizglītojošajās vidusskolās. Bezdarbnieku skaitu papildināja arī 415 profesionālo mācību iestāžu absolventu un pat 287 augstskolas diplomu ieguvušie. Šokē, ka šis skaitlis katru gadu palielinās un bez darba ir arvien vairāk mācības tikko beigušo jauniešu. Kādēļ tā notiek? To sākusi pētīt Saeimas sociālo lietu, kā arī izglītības, zinātnes un kultūras komisija.
Manuprāt, iemesls tālu nav jāmeklē. Pietiek atšķirt darba piedāvājumu sludinājumus jebkurā laikrakstā — visos darbā aicina speciālistus ar iepriekšēju pieredzi. Bet kur lai tādu gūst, ja tikko diplomu ieguvušo darbā neviens neņem? Iznāk apburtais loks: darbā neņem, jo nav pieredzes, bet to iegūt nevar, jo neviens neņem darbā. Vienīgā iespēja — doties uz ārzemēm sēnes novākt, ko daudzi arī dara.
Pārsteidz arī fakts, ka no augstāko izglītību tikko ieguvušajiem par bezdarbniekiem visbiežāk kļūst šķietami populāru profesiju pārstāvji — ekonomisti, skolotāji, juristi un inženieri. Vēl ne tik tālā pagātnē laiks, kad tieši uz ekonomistiem un juristiem rāvās visvairāk studētgribētāju, arī tagad konkurss šajās fakultātēs ir liels. Bet darba jaunajiem speciālistiem, kā redzams, nav. Arī no profesionālās skolas beigušajiem bez darba ir lielākoties tautā populāru profesiju pārstāvji — pavāri, grāmatveži un biroja darba organizatori. Tajā pašā laikā kafejnīcām labu pavāru ar uguni jāmeklē. Kas notiek, kādēļ šāda situācija?
Pazīstu vairākus puišus, kuri mācās profesionālajā vidusskolā. Apgūst krāsotāja—apmetēja arodu. Ko darīs pēc skolas, jaunieši nezina. Tie, kas šodien būvē, izvēlas pieredzējušus meistarus ar rekomendācijām. Jauniešiem, protams, tādu vēl nav. Ticamāk — viņi no skolas sola dosies reģistrēties bezdarbniekos.
Tā jauno speciālistu bezdarbnieku skaits palielinās, bet Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis mierina, ka lielam uztraukumam nav pamata — bezdarbniekos skolu beidzēju skaits tomēr neesot liels. Acīmredzot gaidīs, kad sasniegs tūkstošus vai aizbrauks peļņā uz citām valstīm, bet tad jau kaut ko labot var būt par vēlu.
