Ja cilvēks iegādājas kādu lietu, viņš ir pārliecināts, ka tā pieder tikai viņam — uz mūžu vai tik ilgi, kamēr būs vajadzīga un kalpos. Pirkšanas brīdī pat prātā neienāk, ka to, kas ir viņa, pat ja to apliecina dokumenti, reiz varētu atņemt.
2017. gadā mākslinieks Aivars Vilipsons nopirka dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, samaksādams par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. Pēc diviem gadiem ģimene saņēma vēstuli no Valsts policijas, kurā teikts, ka dzīvoklis ir arestēts saistībā ar kādu izmeklēšanu. Vilipsonu ģimene uzzināja, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons. Kriminālprocess sākts 2014. gadā, bet laikā, kad mākslinieks dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā vēl nebija atzīmes, kas liecinātu, ka miteklis iegūts noziedzīga darījuma ceļā. Tas gan nebija vienīgais trieciens šajā epopejā. Lietas izmeklētāja pērnā gada nogalē ierosināja tiesai Vilipsona dzīvokli atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt to par labu cietušajam — šajā gadījumā atdot Latvijas valstij. Pagājušajā nedēļā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo prasību apmierināja.
Ja cilvēks grib iegādāties nekustamo īpašumu un ja, ieskatoties Zemesgrāmatā, redz, ka tam ir īpašnieks un nav apgrūtinājumu, viņš ir drošs, ka darījums būs likumīgs. Krimināltiesiskais regulējums, vienkārši runājot, paredz, ja manta ir nozagta vai izkrāpta, tad neatkarīgi no tā, kur un pie kā atrodas, tiek atdota īpašniekam. Tik tālu viss skaidrs, taču šajā gadījumā nav īpašnieka. Sieviete, kurai dzīvoklis piederēja, mirusi, un saskaņā testamentu tas pārgājis cita cilvēka īpašumā. Īpašums tiek atņemts pircējam un atdots valstij. Tomēr valsts nebija šī dzīvokļa īpašniece! Pagaidām arī testaments spēkā un nav atzīts par viltotu. Un kur teikts, ka pēkšņi nepiesakās kāds mantinieks?
Vilipsoniem tagad ir iespēja sniegt prasību tiesā, lai piedzītu zaudējumus. Tikai no kā?
Šis gadījums kārtējo reizi atklāj nepilnības likumos, jo šādā situācijā var nonākt ikviens. Arī šobrīd Aivars Vilipsons nav vienīgais, kuru piemeklējusi šāda problēma. Lsm.lv vēstīts, ka tieslietu ministrs Bordāns nav nosūtījis Saeimai jau izstrādātus likuma grozījumus, bet gan aicinājumu diskutēt par šādu mehānismu iestrādāšanu likumā. Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzskata, ka izmaiņas likumā pieņemt varētu pietiekami ātri, lai Vilipsonu lietā nākamā instance dzīvokli neatņemtu — jānosaka izņēmums, ka noziedzīgi iegūtu dzīvokli labticīgajam īpašniekam neatņem, ja cietušais ir valsts, savukārt zaudējumus valsts piedzen no likumpārkāpējiem.
Ja pieminēto mehānismu iestrādāt likumā ir tik vienkārši, tad kāpēc to nevarēja izdarīt agrāk, tādējādi pasargājot labticīgo pircēju? Ja tas būtu parasts mirstīgais, nevis sabiedrībā zināms cilvēks, vai lēmējvara sarosītos? Kādam tas varbūt ir vienīgais mājoklis, kas labticīgi iegūts par sūri grūti pelnīto vai kredīta naudu.
