Daudzeses pagasta “Mežmaļos” pēdējie pieci gadi viesuši lielas pārmaiņas. Pārdota pēdējā govs, pārtraukts sāktais mājas remonts. Saimnieku Zinas un Jāņa Nāzaru meita Ligita sākusi strādāt Aizkraukles lielveikalā un ilgo darba stundu dēļ mājās ir reti. Uz pilsētu neviens no viņiem nevēlas pārcelties.
“Aizgāja” lopi
un kukaiņi
“Te es varu kaut izģērbties pliks un staigāt, bet ko es darīšu pilsētā?” saka Jānis. Viņš nākamgad svinēs 85. jubileju. Atceras gan Ulmaņlaikus, kad netālu no Seces govis ganījis, gan padomju laikus, kad par algu uzvalku varējis nopirkt, un vēl pieticis naudas, lai visu mēnesi paēstu. Tagad, ja ielej traktorā degvielu, naudas maizei nepietiek. Ap māju ir 3 hektāri aramzemes, ap 10 hektāru meža, no kura stūrītis pārdots, nauda mājas remontā ielikta — nosiltināta, nomainīti logi. Citu ienākumu, izņemot pensiju un meitas algu, nav.
“Tēvam, kad viņš vēl strādāja, piedāvāja dzīvokli Aizkrauklē, atteicās. Māte te ir piedzimusi un saka, ka grib tepat arī aiziet,” stāsta “Mežmaļu” Ligita.
Vēl nesen “Mežmaļu” kūtī bija četras govis, cūkas, vistas, dravā bites, bet par pārdotā piena naudu saimniecību nevarēja uzturēt. Šogad beidzot izdevies sakrāt tik daudz, lai pirms rudens salabotu traktoru, uzartu dārzu. Pavasarī salūzušās tehnikas dēļ nevarēja ne iestādīt, ne novākt kartupeļus. Lauki palika nenopļauti, ābeļdārzs aizauga. Nākamgad to visu vajadzēšot atgūt. Traktors noder, arī malku gādājot, savu un kaimiņa aizputināto ceļu ziemā tīrot.
No algas līdz
algai
Meita Ligita strādā veikalā “Maxima” par pārdevēju. Brīvu dienu maz, un, bieži braucot uz darbu un atpakaļ, mēnesī degvielā “nodedzina” ap simts latu. Ja mašīnas nebūtu, uz darbu izbraukāt nevarētu. Autobuss rītos ar vienu pārsēšanos Sērenē uz pilsētu aizvestu, bet vakarā nav, ar ko atbraukt atpakaļ. Pat ja būtu, par biļetēm ik dienu nāktos samaksāt Ls 2,70.
Ligita teic, ka lēmums nomainīt saimniekošanu “Mežmaļos” pret darbu veikalā pieņemts, domājot par saviem pensijas gadiem. Naudas ziņā gan nekas nav mainījies, pietiek vien iztikšanai no algas līdz algai.
***
Interesanta ir kāda šī stāsta detaļa. Kad “Mežmaļu” cilvēkiem jautāju, cik bieži viņi izmanto pagasta pārvaldes, novada domes pakalpojumus, atbilde bija — trīs reizes gadā pagastā maksājot zemes nodokli, ne reizi nav bijusi vajadzība būt novada centrā Jaunjelgavā.
Domās meklēju salīdzinājumu, un vistiešāk noder stāsti par Amerikas indiāņiem, kurus pēc eiropiešu iebrukšanas jaunatklātajās zemēs pamazām sadzina rezervātos. Arī Latvijas lauki sāk līdzināties šādai noslēgtai teritorijai, kurā dzīvību velk izdzīvojušie tautas pārstāvji. Pārējie, aiz žoga esošie, dara visu, lai “pēc pašu gribas” iznīktu pēdējie izmitinātie. ◆
