Daudzi zemnieki sūkstās, ka par pajām iegūtā kopsaimniecību tehnika nolietojusies un to vairs nevar izremontēt.
Daudzi zemnieki sūkstās, ka par pajām iegūtā kopsaimniecību tehnika nolietojusies un to vairs nevar izremontēt. Apsviedīgākie lūkojas, kā iegādāties jaunu traktoru vai kādu visvairāk nepieciešamo agregātu. Par to viņi no valsts saņem atbalstu (25 līdz 30 procentu apmērā no tehnikas cenas) — pērn lauksaimnieciskās ražošanas tehnikas modernizācijai Aizkraukles rajonā saņemti un atbalstīti 74 pretendentu pieteikumi, un subsīdijās viņiem izmaksāti 12549 lati.
Jauni traktori pirkti samērā maz, pārsvarā iegādātas tehnoloģiskās iekārtas piensaimniecībai — slaukšanas agregāti un dzesētāji. Šajā subsīdiju sadaļā ietilpst arī tā nauda, ko valsts piešķir kredītu procentu apmaksāšanai lauksaimniekiem, kuri 2002. gadā ņēmuši kredītus, kā arī līdzekļi datoru iegādei.
Visvairāk pieteikumu subsīdijām lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijai pagājušajā gadā iesnieguši lauksaimnieki Bebros (12 pieteikumu), Aizkraukles pagastā (10) un Neretā (6), Zalvē un Skrīveros (5), Sunākstē (2), viens pieteikums Pilskalnē un Vallē. Ko zemnieki iegādājušies un ko plāno pirkt šogad?
Kopj upeņu stādījumus
Sunākstes pagasta zemnieku saimniecībā “Bānīši” triju hektāru platībā audzē upenes. Pērn nopirkts jauns traktors.
Stāsta “Bānīšu” saimniece Silvija Pīrāga:
— Ulbrokā darbojas ārzemju tehnikas izplatītājfirma “Armus”. Sazinoties ar to, nolēmām pirkt universālu traktoru augļudārzu kopējiem. Traktoram ir hidrauliskā uzkare gan priekšpusē, gan aizmugurē. Pērnvasar mēs ar to pļāvām zāli upeņkrūmu rindstarpās. Tiklīdz būs nauda, pirksim vēl citus agregātus, kurus traktoram var pievienot — miglotāju, kultivatoru, arklu, sniega šķūri un piekabi.
Traktors ir tik universāls, ka ar to var darīt visu — art, kultivēt, miglot, pļaut, tīrīt sniegu. Firma dod gadu ilgu garantijas laiku. Mums gadījās kļūme, bet firmas pārstāvji ieradās un traktoru salaboja.
Ar pirkumu esam ļoti apmierināti, universālais traktors ražots Krievijā, Kurgānas pilsētā.
Nolūko izstādēs
Sunākstietis Jānis Justs, zemnieku saimniecības “Jaunpīlādži” īpašnieks, pagājušajā gadā nopircis minerālmēslu izkliedētāju. Jānis Justs 60 hektāros audzē graudaugus un rapsi.
— Pirms agregāta pirkšanas apmeklēju vairākas tehnikas izstādes Rāmavā. Tieši tāds pats minerālmēslu izkliedētājs ir arī kaimiņpagastā Staburagā, tāpēc par to ieinteresējos. Tehnikas saimniecībā man pagaidām pietiek, taču zemnieks jau nekad nevar zināt, kad kāds agregāts var salūzt. Jādomā arī par to, lai vajadzīgā tehnika būtu tieši tām kultūrām, kuras audzē.
Pats traktoram pie stūres
Prātīgi dara saimnieki, kuri tehniku pērk ziemā. “Staburags” uzzināja, ka februāra pēdējā dienā jaunu Baltkrievijā ražotu traktoru “Belorus” iegādājies Seces pagasta zemnieku saimniecības “Vēžnieki” saimnieks Vitālijs Mišins.
“Vēžnieku” saimnieki Benedikta un Vitālijs Mišini apsaimnieko ap 100 hektāru, audzē graudaugus. Saimniecībā ir graudu kombains “Jeņisej” un vecāki traktori.
— Lai tiktu pie jaunā belorusa, Hipotēku bankā uz pieciem gadiem ņēmām kredītu, jo traktors maksā vairāk par 10 tūkstošiem latu. Kredītu ņēmām arī pirms dažiem gadiem, kad pirkām jaunu arklu, — stāsta Benedikta Mišina.
Saimnieks ar jauno traktoru mājās pārbraucis pats februāra pēdējā dienā no Gulbenes, kur tas nopirkts. Prieks par pirkumu bijis tik liels, ka Mišina kungs bijis Secē nepilnās piecās stundās.
“Vēžnieku” saimnieks vairāk uzticas pārbaudītai tehnikai, jo daudzus gadus viņš, tāpat kā pārējie zemnieki, strādājis ar Krievijā un Baltkrievijā ražotajiem traktoriem, kombainiem un citiem agregātiem. Viņaprāt, tie ir ļoti izturīgi, lai arī ne tik komfortabli kā Zviedrijā, Dānijā vai Vācijā ražotie. Tur lauksaimnieciskā tehnika ir arī ievērojami dārgāka.
Jaunas tehnikas iegādei subsīdijas paredzētas arī šogad, tā ka līdz pirmajai vagai vēl laiks rosīties. No neoficiāliem avotiem zināms, ka Seces pagastā vēl divi saimnieki plāno pirkt traktoru “Belorus”.
Pēta sludinājumus
Zemnieku saimniecības “Cūkkalni” saimnieks Jānis Lapiņš Bebru pagastā sava vectēva īpašumā apsaimnieko 110 hektāru, daļu platību aizņem mežs, bet visvairāk ir pļavu un ganību, jo “Cūkkalnos” audzē ‘Šarolē’ šķirnes zīdītājgovis un jaunlopus.
Tehnikas viņam pietiekami, jo saimniecībā tā vajadzīga aršanai, sēšanai, zālāju kopšanai, pļaušanai, lopbarības sagatavošanai, zaļbarības novākšanai un dārza apstrādei. Ne visur lietderīgi izmantot lielos traktorus, tāpēc saimnieks pērn sācis domāt par mazāka un izdevīgāka iegādi, lai vajadzētu mazāk degvielas.
— Pētīju dažādus sludinājumus, līdz “Lauku Avīzē” uzmanību saistīja kāda firma, kura piedāvāja Krievijā ražoto traktoru VTZ — 30. Bija arī pirmsjāņu atlaide. Sazinājos ar šo firmu, un traktors ātri vien bija mājās, — stāsta Jānis Lapiņš.
Dēli viens otru uzmana
“Cūkkalnu” saimnieks traktoru dabūjis, pateicoties “Unibankas” atsaucībai. Tajā uz pusgadu paņēmis kredītu. Viņš to darījis bez lielām pārdomām, jo arī balto ‘Šarolē’ govju iepirkšanai Baltkrievijā savulaik ņēmis kredītu.
— Mazjaudīgāks un saimniecības darbiem ērtāks traktors bija ļoti nepieciešams, tāpēc daudz nedomājām. Ceturto daļu no 3000 latiem, ko izdevu par traktoru, man valsts atmaksāja subsīdijās.
Jaunajam spēkratam pieliekam zāles pļāvēju, varam savākt sienu, visu atvest mājās, bet sevišķi noderīgs tas ir zaļbarības pļaušanai, kad vasarā govis un jaunlopi jāpiebaro, — priecājas Lapiņa kungs.
Tomēr ar žigli ripojošo un viegli vadāmo jauno traktoru visvairāk apmierināti abi Lapiņa dēli — piecpadsmitgadīgais Kristaps un trīspadsmitgadīgais Mārcis, kuri iemācījušies traktoru vadīt. Viņi viens otru uzmanot, lai darbi būtu sadalīti vienlīdzīgi.
Pirks jaunu MTZ
Subsīdijas Jānis Lapiņš saņem arī par zīdītājgovju teliņiem un pārdoto gaļu. Tomēr patlaban dzīvsvarā lopus pārdot ir ļoti neizdevīgi, jo par pusotru gadu labi barotu bulli var saņemt tikai ap 200 latu. Izdevīgāk audzēšanai pārdot pusgadu vecas telītes, par kurām maksā 300 latu. Lai arī ‘Šarolē’ šķirnes lopi visu gadu dzīvo zem klajas debess, kūtī ienākot tikai ēdienreizēs, barības viņiem vajag vairāk nekā ‘Latvijas brūnajām’. Govis ziemā ēd tikai sienu un skābbarību, bet nobarojamos bullēnus vajag piebarot.
Lapiņu ģimene domā, kā saimniekot pēc Eiropas prasībām, kuras nebūs tādas kā piensaimniekiem. Viņi plāno saimniecību paplašināt, pārbūvēt kūti, jo ‘Šarolē’ lopiem tāda nav vajadzīga, pietiek ar labu nojumi.
Tāpat kā visi zemnieki, Lapiņi gaida pavasari, kad ar jauno traktoru varēs sēt minerālmēslus un dārzā dzīt vagas. Saimnieks prāto, ka jāpērk arī jaudīgākais MTZ markas traktors, jo viens no vecajiem salūzis. MTZ ir divreiz dārgāks, bet, ja vajadzēs paplašināt saimniecību, atkal izmantos bankas pakalpojumus.
Kaimiņš no kaimiņa neatpaliks!
Pērnvasar tajā pašā firmā un laikā tādu pašu traktoru kā Jānim Lapiņam nopircis vēl viens Bebru pagasta saimnieks — Imants Piliens zemnieku saimniecībā “Gāršas”. Īstais īpašnieks pēc dokumentiem gan esot viņa dēls Aldis, bet saimnieko visa ģimene, un vadības “grožus” tomēr vairāk tur tēvs.
— Es nemaz nezināju, ka arī Lapiņam tādi paši nodomi kā man. Interesanti bija tas, ka abus traktorus saņēmām vienā dienā, Lapiņš tikai pāris stundu ātrāk. Mēs dzīvojam centrā, un noteiktajā dienā pastaigājos pa lielceļu — gaidu, kad firma atvedīs jauno traktoru. Redzu — brauc, bet neapstājas. Metos pie telefona, zvanīju firmai, ka aizbraukuši man garām. Tur smej, ka šis traktors bijis citam, manējais vēl esot ceļā. Tā mēs abi ar Jāni Lapiņu jaunos spēkratus kā brāļus saņēmām vienlaikus, — atceras Imants Piliens.
Noder vieglākiem darbiem
“Gāršās” nodarbojas ar piensaimniecību — tur sešas, septiņas govis, pienu nodod SIA “Aizkraukles piens” un apsaimnieko 30 hektāru zemes, ir arī pieci hektāri meža.
Arī “Gāršu” saimnieks, “Lauku Avīzē” uzzinājis par izdevīgo piedāvājumu mazāka traktora iegādei, tūlīt sazinājies ar firmu. Aizdevums uz diviem gadiem ņemts Aizkraukles bankā. Ik mēnesi kredīta atmaksai jāatdod pienanauda, tomēr Pilienu ģimenes budžetu tas neietekmē, jo viņi visi strādā arī algotu darbu.
— Traktors ir ļoti labs vieglākiem lauku darbiem. Nesen pieliku tam kausu un braucu uz mežu pēc malkas. Garantijas laiks ir gads, vienreiz no firmas izsaucu apkopes meistaru, viņš visu noregulēja, un tagad mums nekādu pretenziju nav, — stāsta Imants Piliens.
Arī “Bormaņos” jauns spēkrats
Paju sabiedrībā “Bormaņi”, kurā saimnieko ar dabai draudzīgām metodēm, pērn nopirkts jauns MTZ traktors, arkls un dators, par ko arī saņemtas subsīdijas.
— Apsaimniekojam 600 hektāru zemes, bet mūsu pamatnozare ir piensaimniecība, jo turam 150 slaucamo govju, — stāsta paju sabiedrības “Bormaņi” valdes priekšsēdētājs Jānis Miezītis.
Vecā tehnika pamazām nolietojas, nu bormanieši jau vairākus gadus saimnieko tik labi, ka var sākt pirkt jaunu. Dators nav mazāk noderīgs par lielo traktoru un arklu. Tagad datorā ievadīti visi paju sabiedrības grāmatvedības dati.
Veco “džoni” pārdos
Kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle A”, kura darbojas kopš 1998. gada, un apsaimnieko vairāk nekā 1000 ha zemes, jau pirmajā gadā nopirka lielo “JOHN DEERE” traktoru, ar kuru nu jau piecas sezonas nostrādātas. Tagad aizkrauklieši plāno veco “džoni” pārdot un atkal nopirkt jaunu. Kooperatīvā sabiedrība nebaidās ņemt kredītus, tiklīdz viens maksājums veikts, ņem nākamo.
Sabiedrības pamatnozare ir augkopība. Pēdējos gados aizkrauklieši nopietni pievēršas arī griķu un rapša audzēšanai. Ražas novākšanas laikā sabiedrībai ar savu “JOHN DEERE” kombainu vienmēr izlīdzējis Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis.
Taču cik var aizņemties! Šogad kooperatīvā sabiedrība izstrādā SAPARD projektu, jo grib nopirkt šādu kombainu paši, vajadzīga arī sējmašīna. Ja projektu apstiprinās, no tehnikas iegādei vajadzīgajiem 80 tūkstošiem latu pusi naudas aizkraukliešiem atmaksās. Parasti atmaksā tikai 45 procentus, bet šajā gadījumā vēl piecus procentus sabiedrība saņems tāpēc, ka ir kooperatīvās sabiedrības “LATRAPSIS” biedri.
***
Aizkraukles rajonā ir ap 2600 traktortehnikas vienību. Pērn tehniskā apskate veikta 891 traktoram.
Šķiet, laukos nemaz tik slikti neklājas. Tomēr ražošanu paplašina tikai uzņēmīgākie un zinībās stiprākie. Tie lauksaimnieki, kuri nebaidās piedalīties dažādos projektos, kuriem netrūkst rocības un drosmes ņemt no bankas aizdevumus.
Cerēsim, ka gan pavasarī, gan ražas novākšanas laikā Aizkraukles rajona laukos jaunus traktorus un kombainus redzēsim arvien vairāk.
