Par akciju sabiedrības “Hansabanka” prēmijas, kuru ik gadu piešķir labākajiem skolotājiem, laureāti šogad kļuvusi Aizkraukles novada ģimnāzijas skolotāja Monika Vološčuka.
Par akciju sabiedrības “Hansabanka” prēmijas, kuru ik gadu piešķir labākajiem skolotājiem, laureāti šogad kļuvusi Aizkraukles novada ģimnāzijas skolotāja Monika Vološčuka. Par viņu bijušie un tagadējie audzēkņi saka: “Viņa ir vislabākā!”.
Lai veicinātu izglītības prestižu sabiedrībā un sniegtu atbalstu skolu labākajiem pedagogiem, akciju sabiedrība “Hansabanka” pedagogiem ik gadu piešķir 100 latu prēmijas. Katras Aizkraukles novada skolas kolektīvs izvirzīja savus pretendentus. Noteikt vienu labāko skolotāju no dažādām skolām ir grūti, tāpēc 100 latu prēmijas ieguvēju noteica izlozē. Monika Vološčuka saņems “Hansabankas” balvu. Pārējās sešas skolotājas — Gunita Egle un Skaidrīte Sētiņa (Aizkraukles pilsētas sākumskola), Lolita Ondzule (Aizkraukles novada ģimnāzija), Janīna Zolotorenko (Aizkraukles pagasta sākumskola), Larisa Pečurina (Aizkraukles 1. vidusskola), Vija Vaičule (Aizkraukles vakara un neklātienes vidusskola) — Aizkraukles novada domes 50 latu prēmiju katra.
No skolotājas par inženieri
Monika Vološčuka gadu nostrādājusi Talsos, bet kopš 1977. gada — Aizkrauklē. Pēc pāris gadu darba Aizkraukles 2. vidusskolā jaunā skolotāja izlēmusi no pedagoģes profesijas aiziet ar apņemšanos, ka skolā nekad vairs neatgriezīsies. “Biju pat atradusi inženieres celtnieces darbu, kaut reāli tas bija sekretāres amats,” atceras Monikas kundze. Divu gadu prombūtne gan bija pietiekams laiks, lai skolotāja saprastu, ka viņai galvenais tomēr ir bērni un skola. Nu jau daudzus gadus viņa Aizkraukles novada ģimnāzijas audzēkņiem māca krievu valodu un literatūru, vēsturi un kultūrvēsturi.
Nu skolotājas Monikas Vološčukas pirmajiem audzēkņiem tuvojas ceturtais gadu desmits, un viņas atmiņā šie skolēni palikuši vislabāk. “Pirmos skolēnus audzināju tikai vidusskolas klasēs, bet nākamos — jau no 5. klases. Arī viņus aizvien labi atceros,” saka skolotāja. “Savus bērnus, sevišķi tos, kurus esmu audzinājusi, neaizmirstu nekad. Var aizmirst viņiem uzvārdu, bet vārdus atceros visiem un uz ielas pazīšu vienmēr, lai cik gadu būs pagājis.
Atceras nemierīgos
Skolotājam visi bērni ir vienādi, bet vislabāk atmiņā paliek nemierīgie, ar kuriem bijušas problēmas. Arī pēc skolas beigšanas tieši ar viņiem veidojas vislabākais kontakts, un viņi skolotāju nekad neaizmirst. Neko bērnu uzvedībā neuztveru kā ārkārtēju, visus pieņemu, kādi viņi ir un nemāku dusmoties.”
Monikas kundze atzīst, ka vislabākā sajūta ir tad, kad zini — bērni tevi saprot. Arī labi zināmais teiciens — “kad mēs augām, tā nebija”, skolotājai nav raksturīgs. “Visās paaudzēs ir labais, un atšķirība ir tikai tā, ka bērni ir kļuvuši atraisītāki, atvērtāki pasaulei.” Skolotāja smej, lai gan vienam otram krievu valoda tagad šķiet gluži kā ķīniešu ābece, ir bērni, kuriem šī valoda interesē un patīk. Lai ieinteresētu, skolotāja kopā ar bērniem izmanto sadzīviskas situācijas, kuras jāpauž apgūstamajā valodā.
“Mums paveicies”
Šogad Monika Vološčuka audzina 11.c klasi. Jaunieši atzīst, ka audzinātāja viņiem ir kā otrā māte. Kopš 5. klases audzinātāja allaž ir līdzās, atbalsta un aizstāv savējos. “Ar skolotāju mums ļoti paveicies,” vienā balsī pauž audzēkņi. “Pēc katriem nedarbiem viņa parasti draud, ka mūs vairs neaizstāvēs, bet tāpat zinām, ka skolotāja mums vienmēr būs līdzās.
“Klases audzinātājai mēs varam uzticēt visas problēmas, arī personiskās,” saka Liene un Līva. “Viņa ir ļoti labsirdīga un vienmēr atlicina laiku, lai mūs uzklausītu. Ar skolotāju varam runāt par visu, varam viņai uzticēties.”
Bijušie skolēni atklāj, ka skolotāja Monika ir īpaša arī tāpēc, ka sava priekšmeta mācīšanā allaž prot atrast īsto pieeju, lai būtu interesanti un mācītais ilgi paliktu atmiņā.
* * *
“Kad uzzināju, ka esmu izvirzīta balvai, biju satraukta, viss krita no rokām ārā,” bilst Monikas kundze. “Man nepatīk tāda slavināšana, uzskatu, ka savs darbs katram jādara labi. Protams, ir liels prieks, ka tavu darbu novērtē, cilvēki no sirds apsveic un priecājas līdzi.”
P. S. “Hansabankas” naudas balvu saņems arī Mazzalves pamatskolas skolotāja Emīlija Varkale. Par viņu “Staburags” stāstīs kādā citā reizē.
