Aizsardzības ministrija naudas trūkuma dēļ plāno slēgt divas Latvijas Kara muzeja filiāles — Latvijas Nacionālā karaspēka pirmā komandiera pulkveža Oskara Kalpaka muzeju Saldus novada Zirņu pagasta “Airītēs” un Ziemassvētku kauju muzeju, Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļos”.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts cer, ka varbūt kāda sabiedriskā organizācija būs gatava pārņemt šīs kultūrvēstures vērtības. “Skaidrs ir viens — šo filiāļu uzturēšanai naudas nav,” teic Sārta kungs.
Un kur gan lai naudu rastu sabiedriskās organizācijas, kuras neko neražo un nepelna?Vai atkal cerēsim uz nabadzīgās tautas ziedojumiem, lai pildītu uzdevumu, kas ir valsts pienākums? Skumji, ka šādu iestāžu saglabāšana ministrijai vairs neliekas nozīmīga un līdzekļi muzeju darbībai netiek rasti.
Šobrīd finansiālas grūtības ir teju visiem muzejiem. Kur gan ir garantija, ka pēkšņi netiks slēgts arī kāds muzejs Aizkraukles reģionā? Mums tādi ir septiņi, un katrs no tiem ir nozīmīga vēstures un kultūras daļiņa, kas glabā atmiņas par nozīmīgiem notikumiem, vietām, cilvēkiem, veidojot izpratni par pagātni.
Šobrīd daudzos muzejos nav ieejas maksas, bet, iespējams, lai tie darbotos arī turpmāk, tāda būs jāievieš.
Aizsardzības ministrija gan sola meklēt veidu, kā saglabāt Kalpaka un Ziemassvētku kauju muzeju.
Ziemassvētku kauju muzejā ir saglabājušies tādi Baltijas reģionam unikāli Pirmā pasaules kara elementi kā rekonstruētais vācu armijas pirmās aizsardzības līnijas nocietinājumu sistēmas posms, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.
Abu muzeju organizētos pasākumus apmeklē daudzi, īpaši skolu jaunatne. Kādi gan savas zemes patrioti var būt mūsdienu jaunieši, ja atbildīgās instances grasās slēgt ar nozīmīgu Latvijas vēstures posmu saistītos muzejus, un kāda būs mūsu nākotne, ja aizmirsīsim savu pagātni?
