Pavasaris ir laiks, kad vislabāk redzama Latvijas autoceļu patiesā situācija. Diemžēl autoceļos, īpaši mazākas nozīmes, tā nav glaimojoša, tāpēc šobrīd esam sākuši darbu, lai jau tuvākajā nākotnē uzlabotu esošo situāciju.
“Latvijas valsts ceļu” (LVC) pārziņā ir 20 tūkstošu kilometru ceļu — aptuveni trešā daļa no ceļu kopējā garuma valstī. 40 tūkstošu kilometru aprūpē pašvaldības, savukārt 10 tūkstošu kilometru ceļu stiepjas Latvijas mežā, 3 tūkstoši kilometru ir privātīpašnieku uzraudzībā esošie ceļi un ielas.
“Latvijas valsts ceļu” galvenā atbildība ir valsts autoceļu tīkla, 20 000 km, pārvaldīšana, tiem piešķirtā finansējuma administrēšana, kopšanas un attīstības plānošana, veicamo darbu un pakalpojumu pasūtīšana un pārraudzīšana. Šos 20 000 km veido 1650 km valsts galveno autoceļu, 5316 km reģionālo autoceļu un 13 150 km vietējo autoceļu.
Lai autoceļi būtu labā kārtībā, katru gadu būtu nepieciešams atjaunot segumu 941 km autoceļu un rekonstruēt 194 km, kopumā darbi jāveic vismaz 1135 km autoceļu. Realitātē tie ir vidēji 202 km gadā, ja neskaita nelielos apjomos veikto grants kārtas atjaunošanu un virsmas apstrādi, kas ir nepieciešama, tomēr neefektīva un īslaicīgi kalpojoša metode.
Diemžēl finansējums pēdējo 20 gadu laikā ir bijis nepietiekams, tāpēc ieguldījumi ceļu segumu atjaunošanā neatbilst patiesajam autoceļu nolietojumam. Neņemot vērā Eiropas Savienības piešķirto finansējumu, 2012. gadā ir atjaunoti 178 kilometri autoceļu. Katru gadu autoceļu tīklā pieaug novecojušo ceļu posmu garums, pieaug atlikto darbu apjoms.
Regulāri tiek saņemtas daudzas pašvaldību un iedzīvotāju pretenzijas par sliktajiem autoceļiem. Pēc LVC pārbaužu datiem, 2012. gadā gandrīz 50% autoceļu ar melno segumu un 40% autoceļu ar grants segumu bija klasificējami kā slikti un ļoti slikti, un tiem ir nepieciešama pilnīga seguma rekonstrukcija. Pēc pēdējā LVC veiktā pārrēķina autoceļos veicamo darbu (periodiskā atjaunošana un rekonstrukcija, segums, tilti un satiksmes drošība) deficīts ir sasniedzis 4,678 miljardus latu. Pārāk ilgi atlikto remontu dēļ segumu bojājumu pakāpe pieaugusi tik ļoti, ka segumus vairs nevar atjaunot ar lētām tehnoloģijām. Nelīdzenumi, plaisas, rises kļuvušas tik ievērojamas, ka vienkārtas virsmas apstrāde vai asfalta virskārta, kas ir lētākās asfaltēto segumu atjaunošanas metodes, nevar dot pietiekami līdzenu un ilgmūžīgu segumu. Pasūtītājam (LVC) nākas izvēlēties ievērojami dārgākas atjaunošanas metodes, paredzot esošās asfalta kārtas nofrēzēšanu vai reciklēšanu, vai pat visas segas konstrukcijas pārbūvi.
Ja Latvijas autoceļu finansējuma problēma netiks atrisināta, agri vai vēlu kāds no ceļiem būs jāslēdz. Lai tā nenotiktu, Satiksmes ministrija un LVC uzskata: finansējumam, tajā skaitā arī no valsts budžeta, jābūt prognozējamam un stabilam, bet tā apjomam piesaistītam ceļu lietotāju maksājumiem — transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim (līdz 2011. gadam transportlīdzekļu ikgadējai nodevai) un daļai no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.
Tāpēc Satiksmes ministrija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un LVC ir vērsusies valdībā ar priekšlikumu no 2014. gada ieviest tādu autoceļu finansēšanas modeli, kurā 100% no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem — aptuveni 50 miljonu latu — un 20% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem — 2013. gadā tiek plānoti 55,2 miljoni latu — tiktu novirzīti valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un remontam. Turklāt Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais priekšlikums paredz finansēšanas modeli ieviest pakāpeniski, katru gadu par 10% palielinot autoceļiem novirzāmo daļu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas 2020. gadā sasniegtu 80%.
Pēc ceļu nozares uzņēmumu un ceļu būvētāju ieskata, lai situācija varētu būtiski uzlaboties, autoceļu nozarei jau nākamgad vajadzētu novirzīt visus 60% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Valsts budžeta izpildes dati liecina, ka 2012. gadā valsts budžetā iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem un transportlī-dzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi kopsummā veidoja 326,93 miljonus latu, savukārt autoceļiem no valsts budžeta tika piešķirti tikai 67,7 miljoni latu un 2,9 miljoni latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Šogad valsts autoceļiem no valsts budžeta plānots finansējums 63,8 miljonu latu apmērā un no ES fondiem — 88,2 miljoni, kas ir ļoti līdzīgi, kā tas jau bija 2012. gadā. No valsts budžeta piešķirtās naudas apmēram 40 miljonu latu tiks novirzīti autoceļu ikdienas kopšanai vasaras un ziemas sezonā, konkrēti Centra reģionam (bijušais Rīgas, Ogres, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles rajons) — ap 11 miljoniem latu.
Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un ielām 2013. gadā piešķirta 18,3 miljonu latu apmērā, atbilstoši teritoriālajam sadalījumam Rīgas plānošanas reģionam no šīs summas plānoti 7,154 miljoni, Zemgales plānošanas reģionam — 2,591 miljons latu.
Papildus tam 12. martā valdība nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts un pašvaldību ceļiem piešķirt vēl 10,2 miljonus latu — 5 miljonus latu, lai finansētu pašvaldību autoceļu un ielu ārkārtas neatliekamos kopšanas darbus 2012./2013. gada ziemas sezonā, kā arī 5,2 miljonus latu, lai organizētu valsts autoceļu posmu ar sabrukušu asfalta segumu ārkārtas neatliekamo uzturēšanu un seguma atjaunošanu.
Kā ik gadu, arī šogad pavasaris sāksies ar masveida bedrīšu remontu. Centra reģionā gadā tiek salabots vidēji ap 165 000 m2 bedru, kuru remonta termiņš ir atkarīgs no autoceļa klases: A klases autoceļos bedres tiks salabotas līdz
18. maijam, B klases ceļos — līdz 1. jūnijam, C un D klases ceļos — līdz 17. jūnijam. Šiem darbiem vidēji gadā Centra reģionā tiek atvēlēti ap 1,7 miljoniem latu. Satiksmei bīstamās — avārijas bedres (lielākas par 0,3 m2 un dziļākas par 5 cm) — tiek remontētas nekavējoties, tūlīt pēc to konstatācijas visa gada laikā. Tomēr bedru remonts noteikti nav risinājums, drīzāk seku likvidēšana. Svarīgākais ir autoceļu segumu, pēc iespējas lielākā apjomā, atjaunošana.