(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 8. augusta numurā.)
Dārgi skeleti
Ar dinozauriem mūsdienās var arī pelnīt. Piemēram, pērn internetā bija lasāma ziņa, ka Lielbritānijā par 400 000 sterliņu mārciņu izsolīts dinozaura Mistija skelets, kas ir 17 metru garš. Dzīvnieka kauli tika atrasti Vaiomingā ASV, bet salikti kopā Roterdamā. Tas ir tikai viens no sešiem dinozauru skeletiem, kas saglabājies gandrīz pilnībā. Skeletu nopirka kāda institūcija, kuras nosaukums netiek atklāts.
Diplodoka kaulus atklāja vācu paleontologa Raimunda Albersderfera pusaugu dēls. Viņi bija devušies uz ASV, kur zinātniekam bija jāatrok cits skelets, bet pēc tam pētnieki varēja turpināt meklējumus uz savu roku.
Londonas Dabas muzejs pirms izsoles paziņoja, ka solīšanā nepiedalīsies, lai arī tā krājumā ir tikai Pitsburgā izstādīta diplodoka skeleta atlējums.
Kā radās vārds?
Kā vēsta internetā atrodamie materiāli, ap 1820. gadu tika atrasti lieli zobu un kaulu pārakmeņojumi, kas izraisīja angļu un franču zinātnieku interesi. Vēlāk angļu ārsts Džeimss Parkinsons pētīja ģeologa Viljama Buklenda kolekcijas fosilijas. Viņš secināja, ka šie kauli varēja piederēt ļoti lielam mūsdienās neeksistējošam dzīvniekam, kuru viņš nosauca par megalozauru, kas tulkojumā nozīmē “milzu ķirzaka”. Taču 1825. gadā cits angļu ārsts Gideons Mantels ziņoja par otru saviļņojošu atradumu. Viņa sieva Mērija pirms trim gadiem pludmalē kādā ceļmalas akmenī atradusi divus lielus zobus. Arī netālajā akmeņlauztuvē tika atrasti zobi un pārakmeņojušies kauli. Tā kā zobi pēc savas formas bija līdzīgi Centrālamerikā un Dienvidamerikā dzīvojošas ķirzakas iguānas zobiem, Mantels jaunatklāto dzīvnieku nosauca par igu-anodonu, kas tulkojumā nozīmē “iguānas zobs”. 1837. gadā, kad Anglijā bija jau atrastas dinozauru fosilijas, arī Vācijā, netālu no Nirnbergas, tika atrasti dinozauru kauli. Iepriekš nevienam zinātniekam nebija ienācis prātā, ka jaunatklātie dzīvnieki pieder pilnīgi atšķirīgai rāpuļu grupai. Šo faktu konstatēja Ričards Ovens, profesors no Londonas, kurš 1841. gadā ierosināja visus šīs grupas rāpuļus saukt par dinozauriem. Vārds “dinozaurs” nozīmē “briesmīgā ķirzaka”.
Vēl arvien
pārsteidzoši
Pēc Dinozauru parka apskates bija ne mazāk interesants pasākums — brauciens uz delfināriju un delfīnu šovs. Daudzi bija izbrīnīti, ka delfīni jau “atgriezušies darbā”, jo viņi uz pāris gadiem, kamēr delfināriju remontē, bija “izsūtīti” uz Turciju. Savukārt tagad slēgts ir Jūras muzejs, jo tajā norisinās celtniecības darbi. Kāda ekskursante bija norūpējusies, vai delfinārijā nebūs auksti, jo viņa līdzīgā vietā Turcijā galīgi nosalusi. Viņas bažas izrādījās veltas. Telpas bija siltas, taču no delfīnu priekšnesumiem aukstu dušu gan varēja dabūt pirmajās rindās sēdošie. Izrādes rīkotāji bija padomājuši par skatītājiem, un katram uz sola bija lietusmētelis. Delfīnu priekšnesumus biju redzējusi arī agrāk, bet vēl arvien viņi spēj pārsteigt.
Kalns ar sāpēm
un cerībām
Krusta kalns, neapšaubāmi, ir viens no neparastākajiem kalniem, vismaz Baltijā noteikti. Tas ir 12 kilometru no Šauļiem. Kalns tiek uzskatīts par katoļu dvēseles svētnīcu. Ikkatrā krustiņā, kas te atstāts, ievītas kādas sāpes, tajā pašā laikā arī lielas cerības. Šīs vietas vēsture ir ļoti sena.
Agrāk te bijusi zemgaļu koka pils, ko nodedzināja krustneši. Nav gan zināms, kad te uzradās pirmais krusts. Leģenda vēsta, ka pirms daudziem gadiem kāds vīrs aizvadījis karā savu dēlu un viņš no tā nav atgriezies. Vecais vīrs sērojis. Reiz viņam parādījusies Svētā Jaunava un teikusi: ej mājās, tavs dēls drīz atgriezīsies. Un tā arī noticis. Vīrs pateicībā Jaunavai kalnā uzlicis krustu. Savukārt no padomju laikiem saglabājies stāsts, ka kolhoza priekšsēdētājs licis kādam traktoristam šo kalnu nolīdzināt. Traktorists atsacījies to darīt. Tad priekšsēdētājs pats sēdies pie stūres, bet traktors pusceļā apgāzies, un priekšsēdētājs gājis bojā.
Arhīvos krusti pirmo reizi pieminēti 1850. gadā. Padomju laikos Krusta kalnu ne reizi vien mēģināja iznīcināt, pat apsargāja, bet tik un tā cilvēki naktīs sanesa krustus. Arī ugunsgrēks 2007. gada janvārī neko nevarēja padarīt — sadegušo krustu vietā radās jauni.
Apmēram 300 metru no Krusta kalna ir franciskāņu klosteris. Sarkano ķieģeļu ēku iesvētīja 2000. gadā, bet klosteri uzbūvēt pamudināja pāvests Jānis Pāvils II, kurš te viesojās 1993. gadā. ◆
