Vai esam padomājuši par sestdienas īpašo nozīmi? Ar ko saistās vārds “sestdiena”? Daudziem tā ir brīvdiena, daudziem darbdiena, daudziem parasta diena, jo darbdienu nemaz nav. Nesenos laikos pazinām jēdzienu “sestdienas talka”. Par laimi, tas laiks ir garām. Taču vajadzētu atcerēties pašu svarīgāko vēsti — sestajā dienā Dievs radīja dzīvniekus un rāpuļus. Tad bija dzirdama lauvu rūkšana, avju blēšana un suņu rejas. Bet ar to radīšana nebeidzās. Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, lai viņš valda pār zivīm jūrā un pār lopiem, pār putniem, pār visu zemi un visiem rāpuļiem.
Lūk! Sakiet, lūdzu, cienījamie vīri, pār ko valdāt jūs? Vai jūs vismaz valdāt pār savām sievām, pār bērniem, pār savu naudasmaku? Ieskatieties savā pasē, cik jums ir gadu? Ielūkojieties kalendārā! O, jā, pat saskaņā ar vecā stila kalendāru jau ir sācies 2010. gads. Līdz Nostradamusa pareģotajam pasaules galam atlikuši vien nieka divi gadiņi. Godājamie vīri, ir pēdējais laiks ņemt dzīves grožus savās rokās un pierādīt, ka tomēr esam dabas kronis.
Beigsim raudāt, sāksim baudīt dzīvi! Nav jēgas drūzmēties pie rātsnama Rīgā. Nav vērts lūgties. Es iesaku citu variantu. Šodien, 16. janvārī, Argentīnā sākas tradicionālais karnevāls. Kāpēc gan mēs nevarētu tam pievienoties paši savā dzīvesvietā? Iedomājieties, kas tas būtu par varenu skatu, ja mēs visi šajā dienā izietu ielās karnevāla tērpos, dziedātu, dejotu, priecātos un dzītu projām depresiju! Tieši nenopietnības mums pietrūkst! Bet to ātri var pārvarēt. Tagad ikvienam, ko satieku uz ielas, ikvienam, kas grib žēloties par grūtiem laikiem, par valdību, es tūlīt saku: “Priecājieties!”.
Un kad viņdien mana simtgadīgā māmuļa sāka runāt kaut ko par to, ka tādi čūskas kā šodien šajā valstī vēl nav redzēti, es ātri iebildu: “Ko nu, ko gan tie čūskas bez mums, cilvēkiem, tautas, iesāktu?! Mēs valdām pār čūskām, nevis otrādi, jo pats Dievs tā ir noteicis.”
Kā tad. Saeimas vēlēšanas tuvojas. Viss ir mūsu pašu rokās. Mēs varam savaldīt i tos lopus, i rāpuļus, i varam būt noteicēji paši savā zemē. Ir tikai jāgrib.
