Salīdzinot ar pagājušo gadu, pusaudžu saslimstība ar tuberkulozi šīgada deviņos mēnešos ir gandrīz trīskāršojusies. Iespējams, vainīgi mazie cipari — trīs saslimušie pērn pret 11 šogad. Pirms diviem gadiem Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas virsārste Andra Cīrule brīdināja: “Pēc loģikas, saslimstībai būtu jāpieaug, jo krīze vēl tikai vēršas plašumā. Esam novērojuši, ka biežāki ir gadījumi, kad slimo visa ģimene.”
Tuberkuloze nesākas pēkšņi kā plaušu karsonis — ar lielu temperatūru. Cilvēks pamazām krekšķ, līdz klepo jau pa nopietnam un ar krēpām. Sevišķi jau rudenī šos simptomus viegli norakstīt uz kāda bronhīta rēķina. Un brīnīties, kāpēc tas nepāriet.
Nav pamata
optimismam
Austrumu slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams apliecina, ka bērnu saslimstība ar tuberkulozi pēdējos gados pieaug un tas esot precīzs indikators tam, kas notiek valstī.
“Pieaugušie klepo, smēķē, neiet pie ārsta, varbūt baidās, ka būs jāmaksā. Ja bērnam ir neskaidrs klepus, viņu vismaz vēl aizved pie ārsta. Taču jāņem vērā, ka bērni inficējas tikai no pieaugušajiem, bērni no bērniem neinficējas, viņiem
nav atklātas tuberkulozes,” uzsver
A. Krams. Tieši tāpēc bērnu veselība ir labs indikators situācijai valstī. Nereti tieši bērnu saslimšana ir tā, kas palīdz atrast pieaugušos slimniekus — pārbaudot kontaktpersonas, var izrādīties, ka tuberkuloze ir gan vecākiem, gan vecvecākiem, kas savai veselībai pietiekamu uzmanību nav pievērsuši.
Diemžēl arvien vairāk tuberkulozes gadījumu paliek neatklāti. Pasaules Veselības organizācija (PVO) pēc īpašas formulas veic aprēķinus, cik procentu no tuberkulozes gadījumiem valstī tiek diagnosticēti. Līdz 2010. gadam Latvijā tuberkuloze tika diagnosticēta gandrīz simtprocentīgi, 2011. gadā — tikai 75 procenti pirmreizēji ar tuberkulozi saslimušo — norāda A. Krams.
Pēc PVO aprēķiniem, pērn valstī netika diagnosticēti 300—400 tuberkulozes gadījumu, no kuriem 150—200 slimniekiem ir atklāta bacilāra tuberkulozes forma.
Viduslaiki vēl ir tuvu
“Nav nekāda pamata uzskatīt, ka šogad šie skaitļi būs mazāki, drīzāk otrādi,” uzskata A. Krams, kurš ir arī Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vadītājs. Šie skaitļi norādīti arī atkārtotā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim šogad 25. septembrī. Tajā arī norādīts, ka Veselības ministrija “operē” ar absolūtiem skaitļiem, neņemot vērā reālo iedzīvotāju skaita samazināšanos, turklāt — kā atzīst profesors — ministrija neizprot situāciju un nav liecību, ka vēlētos problēmas risināt. Par to liecinot arī tas, ka pneimonologam tuberkulozes gadījumā kā tiešās piekļuves speciālistam aprūpes epizode ir novērtēta par trešdaļu zemāk nekā aprūpes epizode jebkuram citam speciālistam.
Tikmēr Veselības ministrija šogad jūlijā raksta, ka ir “sagatavots Tuberkulozes izplatības ierobežošanas plāna projekts 2012.—2014. gadam”.
Profesors A. Krams neslēpj sašutumu, ka šoruden, kad Liepājas Jūrniecības koledžā tuberkuloze tika konstatēta sešiem audzēkņiem, dezinfekcijas nolūkos tikusi dedzināta gultasveļa. “Tuberkulozes gadījumā tas nav nepieciešams, tāpat kā berzt sienas ar hloru. Tuberkuloze izplatās pa gaisu,” atgādina A. Krams. Šādām dezinfekcijas metodēm tuberkulozes gadījumā esot lielāka līdzība ar ļauno garu izdzīšanu, ne zinātniski pamatotām prasībām. Jūrniecības koledžas direktors Ivars Virga apstiprina, ka vienu gultasveļas komplektu Slimību kontroles un profilakses centra mediķi tiešām ieteikuši sadedzināt. “Daudz kas bija arī nolietojies, pie reizes sapirkām jaunu,” labumu saskata I. Virga.
Par viduslaiku domāšanu liecina arī klepus slēpšana, izvairīšanās iet pie ārsta. “Saslimt ar tuberkulozi nav kauns, bet liktenis. Vari būt perfekts, kārtīgs, bet māmiņa un tētis ielikuši tādus gēnus, ka saslimsi arī pie neliela kontakta. Kauns ir neārstēties un pakļaut briesmām citus. Ja iet pie ārsta un slimību laikus atrod — gods un slava!” uzver A. Krams.
