Sācies jaunais mācību gads. Māju pagalmos pierimušas bērnu skaļās klaigas. Dzīvoju vienā no trim daudzdzīvokļu mājām Jaunjelgavā. Šīs trīs vienuviet uzceltās mājas ir ārpus pilsētas centra. Visapkārt mūsu mājām daudz dažādu koku, krūmu, plašs zālājs. Bērni, skolēni var izkustēties, cik vien tīk. Tiesa gan, tikpat kā nav rotaļu atribūtu, izņemot divas mazas smilšu kastes, šūpoles, karuseli, kuriem nepieciešami remontdarbi. Tā kā savu darba mūžu esmu veltījusi pirmsskolas bērnu audzināšanai, tad ikdienā, esot pensijā, brīvajos brīžos pavēroju, kā bērni rotaļājas, kā izturas pret rotaļlietām, kādas ir savstarpējās attiecības. No visa redzētā un dzirdētā varu teikt, ka daudzas lietas mani ne tikai pārsteidz, bet pat šokē.
Pasarg’ Dievs, tagad mūsdienās bērniem aizrādīt vai pamācīt, ka viņi dara slikti. No bērnu mutes mēs, pieaugušie, saņemam šādas atbildes: atnāks mana mamma un tevi noliks pie vietas, mans tētis tevi iesūdzēs tiesā, nu un tad, ka nometu to papīru, ko tu man izdarīsi? Bērni ne tikai draud pieaugušajiem, bet paši niknumā un neiecietībā apsaukā viens otru. Rotaļāties viņi neprot, neesmu redzējusi, ka tiktu organizēta vecāku vai skolēnu kāda rotaļa gan ar dziedāšanu, gan ar pareizas runas, kustību attīstību. Pārrunu laikā bērni sūdzas viens par otru, kā kurš kuru apsaukāja, sita pa muguru, spēra ar kāju, grūda no riteņa utt. Grāmatu lasīšana viņus neinteresē.
Žēlsirdība, palīdzīgas rokas sniegšana, šķiet, viņiem ir svešs jēdziens. Un kā gan lai nebūtu, ja viena no mammām, sēžot uz balkona ar cigareti zobos, saka: “Bērniņi, neklausiet, ko viņa jums saka!” Ar šī raksta starpniecību gribu pajautāt bērnu vecākiem: “Kāpēc tādi nedraudzīgi, uz vardarbīgām izdarībām tendēti bērni?” Pirmsskolas iestādēs, skolās taču māca tikai labo. Kāpēc neaudzina bērnus? Vai laika trūkums? Arī senāk strādāja un pietika laika visam. Manu audzināmo bērnu uzvedība bija daudz labāka, vecāki bija diezgan saprotoši, un es savā darbā guvu gandarījumu un vecāku pateicību.
Sāp vēl kas — ne tikai māju pagalmos bērni neprot uzvesties, bet arī citās sabiedriskās vietās. Koncertu laikā bērniem atļauts staigāt, skraidīt, kāpt uz soliem. Baznīcās ir skaļa uzvedība, skraidīšana, daži vecāki vēl par to ir sajūsmā. Lūk, mans bērniņš jau ir blakus priesterim. Viņi nav aizdomājušies par to, ka bērns traucē darbu. Mums valstī ir tik daudz dažādu institūciju, vajadzētu kopīgi risināt šos jautājumus. Tagad skolās sniegs zināšanas par tikumisko audzināšanu, tas ir labi. Bet vispirms būtu jāpapildina vecāku zināšanas, jo piedodiet man, mīļie bērnu vecāki, tas neattiecas uz visiem, bet liela daļa nezina vai nevēlas zināt, kā pareizi jāaudzina bērni.
Bieži dzirdu saukli: “Tiek pārkāptas bērnu tiesības!” Maz runā par bērna uzvedību, viņa atbildību vecāku, skolotāju priekšā, par doto pienākumu pildīšanu. Jau pirmsskolas vecumā bērni ļoti labi saprot tādu vārdu kā “labi” vai “slikti” nozīmi, kur nu vēl skolā.
Skolu psihologiem, bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai, probācijas dienestam, sociālajam dienestam būtu jānāk talkā skolai, lai varētu šos sāpīgos jautājumus risināt. Visām šīm institūcijām aktīvāk jāstrādā ar bērnu vecākiem, jāizglīto viņi.
Pats labākais skolotājs nespēs novērst sliktās uzvedības iemaņas audzēkņos, ja nebūs vecāku un šo pārējo daudzo institūciju atbalsta. Pašreiz skolotāji ir beztiesiski, skolēni viņus var apsaukāt, rupji pret viņiem izturēties, traucēt stundas gaitu, bet visiem pazemīgi jāklusē. Ja būs aizrādījums, tad skolēnam būs daudz pretargumentu. Lietas ir nonākušas pat līdz tiesvedības procesam.
Man šķiet, ka izglītības sistēmā ir ļoti daudz nepilnību, daudz neatrisinātu jautājumu. Būtu jāvērš ļoti liela uzmanība uz to, lai bērni būtu pareizi tikumiski audzināti un pēc savām spējām attiecīgā vecumā nodarbināti gan fiziski, gan garīgi. Ik dienu, ik stundu vecākiem jārunā ar bērniem par daudzām lietām, jāpapildina viņu zināšanas gan par dabu, gan par attiecībām ar vienaudžiem. Jābagātina bērnu valoda, jo tā ir diezgan nabadzīga, jālasa kopā ar bērniem, lasītais jāpārrunā. Vecākiem pašiem ikdienā jāveic liels darbs ar saviem bērniem, tad būs rezultāti.
Visiem skolotājiem — gan pirmsskolas iestādēs, gan skolās — vēlu ciešu sadarbību ar visām institūcijām un īpaši bērnu vecākiem.
Valentīna Dzene Jaunjelgavā
