Nav vairs brīnums, ka bērni bieži pāraug savus vecākus. Pētījumā, kura rezultāti publicēti britu izdevumā “Oxford Economic Papers”, secināts, ka pēdējo simts gadu laikā Eiropā vīriešu vidējais garums audzis par aptuveni desmit centimetriem, un to veicinājusi eiropiešu veselības uzlabošanās.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Iveta Dzīvīte — Krišāne to vairāk saista ar izmaiņām uzturā, biostimulatoriem, ar ko tiek baroti lopi, kuru gaļu lietojam pārtikā, pārtikas konservantiem un citiem produktu garšas uzlabotājiem.
Augšanas hormons cilvēka organismā izdalās visu mūžu, tikai dažādos vecuma periodos atšķirīgā daudzumā. Ievērojamāko ķermeņa masas un garuma pieaugumu cilvēks piedzīvo pirmajā dzīves gadā. Bērna svars līdz gada vecumam var dubultoties vai pat trīskāršoties, bet augums palielināties gandrīz uz pusi.
Otrs straujākais augšanas posms cilvēka mūžā ir pubertāte (11 — 15 gadu). Augšanas ātrums šajā laikā lielā mērā nosaka to, kāds būs augums pieaugušā vecumā. Veselas meitenes pubertātes periodā (vidēji trijos gados) izaug par aptuveni 25 centimetriem, bet zēni (vidēji četros gados) — par 28, kaulu masa šajā laikā palielinās līdz pat sešām reizēm — stāsta endokrinoloģe. Vecāku garums arī ir viens no faktoriem, kas ietekmē bērna augumu. Bērniem tiek nodotas mantojumā vecāku figūras īpatnības — garš vai īss, slaids vai apaļīgs.
Ar ēšanu nav
jāpārspīlē
Ja bērnībā augšanas hormons izdalās nepietiekami, cilvēka augums būs ievērojami mazāks nekā citiem viņa vienaudžiem. Taču iespējama arī pastiprināta hormona izdalīšanās — tad bērns izaug lielāks par saviem vienaudžiem. Regulāras ēdienreizes, fiziskas aktivitātes, kā arī pozitīvs satraukums — šie faktori veicina un nodrošina augšanas hormona izdalīšanos. Tāpat būtisks ir kvalitatīvs miegs, jo augšanas hormoni izdalās tieši miegā.
Endokrinoloģe atzīst — nereti vecāki aplami domā, ka bērna augšanu veicina ēšanas paradumi. Piemēram, jo biežāk un lielākās porcijas ēdīs, jo ātrāk izaugs. “Bērns augs platumā, nevis garumā,” viņa piebilst. Lai augtu un attīstītos normāli, nepieciešams pilnvērtīgs, vitamīniem bagāts uzturs, taču pārmērības, tieši otrādi, kavē attīstību. Ja bērns ir aptaukojies vai bieži našķojas ar neveselīgām uzkodām, glikozes līmenis asinīs ir paaugstināts un kavē augšanas hormona sekrēciju — skaidro I. Dzīvīte — Krišāne. Vairāk nekā centneru smagi desmitgadīgi zēni un meitenes ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas ikdiena. Visbiežāk viņiem ir diezgan vienkārša problēma: nepareizi sabalansēts uzturs, kas ir liela problēma daudziem Amerikas bērniem. Izskaidrojums pavisam vienkāršs — vecāki varēja daudz vairāk pievērsties savu atvašu dienas režīmam, ēšanas paradumiem, aktivitātēm. Protams, vaina ir ne tikai vecākos, nozīme ir arī 21. gadsimta steidzīgajam dzīves ritmam, sēdošam, mazkustīgam dzīvesveidam, stresa līmenim darbā un skolā, pārtikas kvalitātei un piedāvājumam, tam, ka vecākiem neatliek laika saviem bērniem — dzīves kvalitātei kopumā.
Noteikti jāizvērtē bērna vai jaunieša uzturs, paradumi un režīms. Ja uzturu nekoriģēs, tad ar fiziskajām aktivitātēm vien nepietiks. Tikai ievērojot abus nosacījumus, var cerēt uz uzlabojumu. Protams, cita lieta ir endokrīnās sistēmas un vielmaiņas saslimšanas, šīs prob-
lēmas ir jārisina un jākontrolē ārsta uzraudzībā — piebilst I. Dzīvīte — Krišāne.
Bērniem un jauniešiem augšanu un attīstību veicina uzņemtās olbaltumvielas. Tās veido, atjauno un aizsargā audus. Organismā labāk pārstrādājas un uzsūcas piena produkti, nevis gaļa. Ogļhidrātus izmanto enerģijas iegūšanai, šī uzturviela ir neatņemama uztura sastāvdaļa, un vairāk jāizmanto pilngraudu produkti un dārzeņi. Būtiska lieta, kas varētu izraisīt vielmaiņas traucējumus, ir garšas pa-
stiprinātāji un krāsvielas, tāpēc vajadzētu izvairīties no krāsainiem, nedabiskiem un pārlieku saldinātiem ēdieniem un dzērieniem. Pārtikas ķīmiskās vielas var izraisīt ne tikai izmaiņas vielmaiņā, bet arī elpceļos, sirds un asinsvadu sistēmā, veicināt alerģijas, kas mūsdienās ir ļoti aktuāla problēma — piebilst endokrinoloģe.
Ir arī augumā mazi
Tomēr ir arī bērni, kas augšanā atpaliek no vienaudžiem un vecākiem. Endokrinoloģe skaidro, ka ikviena pārciesta vai esoša hroniska slimība, dažādas infekcijas un galvas traumas zīdaiņa vai bērna vecumā var apdraudēt normālu augšanas norisi. “Gadsimta problēma ir arī tā, ka bērni pietiekami neguļ, naktīs sēž pie datoriem, nav atpūtušies — viņiem bieži vien ir novērojamas augšanas un attīstības problēmas,” piebilst endokrinoloģe.
Visbiežāk konstatētie kavētas augšanas iemesli ir iedzimtība (augšanas problēmas bijušas arī bērna vecākiem), vielmaiņas traucējumi, hroniskas slimības, augšanas hormona nepietiekamība, vairogdziedzera, aizkuņģa dziedzera, virsnieru un dzimumdziedzeru patoloģijas.
Attīstības traucējumus izraisa arī nepareizi ēšanas paradumi, nepilnvērtīgs uzturs un miega ilgums, psiholoģiski, sociāli un ārējās vides faktori.
Sāp kauli, trūkst
vitamīnu
Kustības bērniem ir vitāli nepieciešamas, tās arī pastiprina vielmaiņas intensitāti organismā, kas savukārt stimulē asinsriti un elpošanu. Intensīvāka asinsrite attīsta skeleta muskuļus, nervu sistēmu, gremošanas orgānus, iekšējās sekrēcijas dziedzerus. Bērniem un pusaudžiem, strauji augot, sāp kauli, īpaši ceļgalos. “Šajā posmā ir ļoti svarīgi pusaudžiem uzņemt pietiekamā daudzumā kalciju un D vitamīnu, lai neveidotos kaulu patoloģijas,” uzsver ārste.
Aptuveni desmit procentu pusaudžu sirgst ar tā dēvēto Osguta—Šlātera slimību, kas saistīta ar strauju kaulu augšanu. Īpaši tas izteikts pusaudžiem, kam kājām ir pastiprināta slodze, piemēram, dejotājiem, basketbolistiem un citu aktivitāšu piekritējiem. Slimību īpaši ārstēt nevar, vienīgi jāsamazina slodze. Apmēram 16 gadu vecumā tā pāriet pati no sevis. ◆
