Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta paziņojusi spriedumu kādas lesbietes lietā pret Francijas valsti.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta paziņojusi spriedumu kādas lesbietes lietā pret Francijas valsti. Lesbiete pirms desmit gadiem vēlējās adoptēt bērnu, bet viņas dokumentus nepieņēma sievietes seksuālās orientācijas dēļ. Tikai tagad šīs kundzes lūgums apmierināts. Tiesa norāda, ka cilvēka atraidīšana no iespējas pieteikties bērna adopcijai tikai seksuālās orientācijas dēļ ir diskriminācija un valsts tādējādi pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumus.
Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka” par šo tiesas spriedumu ir ļoti gandarīta. Viņuprāt, tas ir taisnīgi, ka cilvēkiem ar citādu seksuālo orientāciju būs iespēja adoptēt bērnus. Arī Latvijas iestādēm tagad katru gadījumu vajadzēs izskatīt individuāli, lai noteiktu — vai lesbiete vai gejs ir tiesīgi adoptēt bērnu. Tas nākšot par labu bērniem, kuri alkstot pēc ģimenes.
Bet kā var būt ģimene, ja tajā ir divas “mātes” vai divi “tēvi”? Kāda dzimuma bērnu viņiem vajadzētu audzināt? Ja bērns no mazotnes redzēs savu “vecāku” attiecības, bet pārējās ģimenēs tās būs pavisam savādākas, kā viņš to sapratīs? Vai šādam bērnam arī vajadzēs kļūt par seksuāli citādi orientētu cilvēku? Ja bērnu pieņem viena lesbiete, tas vēl, iespējams, būtu pieļaujams. Ir taču daudzas mātes, kuras savus bērnus audzina vienas. Taču arī šajā gadījumā bērns jāaudzina tā, lai viņš saprastu, ka vecāki ir tēvs un māte. Tā tas iekārtots kopš pasaules radīšanas pat dzīvnieku pasaulē, kur nu vēl cilvēku sabiedrībā.
Adopcija vēl būtu pieņemama tad, ja bērnu audzinātu tikai viens seksuāli citādi orientēts cilvēks. Taču arī tikai tādā gadījumā, ja bērns par audžutēva vai audžumātes problēmu nekad neuzzinātu. Diemžēl, pat mainot dzīvesvietu vai valsti, audžubērni agrāk vai vēlāk uzzina gan to, ka viņi ir adoptēti, gan arī to, kas un kādi ir viņu audžuvecāki.
