Aizvadītā nedēļa pavadīta, domājot par bērnu skolas gaitām. Tas ir jautājums, kas laukos nodarbina daudzus cilvēkus. Pirmkārt, tāpēc, ka te ir nelielas iespējas nopirkt skolai nepieciešamo, otrkārt, laukos salīdzinājumā ar lielpilsētām ir mazāk iespēju atrast labi apmaksātu darbu.
Esmu triju bērnu māte. Vecākā meita pērn pabeidza Vecbebru profesionālo vidusskolu un tagad audzina savu mazuli, bet abi pārējie bērni joprojām turpinās mācības vispārizglītojošajās skolās — dēls Ogres meža tehnikumā apgūs mežizstrādes mašīnas operatora iemaņas, bet jaunākā meita sāks mācīties Sproģu pamatskolas 9. klasē. Arī viņa pēc pamatskolas beigšanas domā doties uz kādu profesionālo skolu apgūt arodu. Mācoties vidusskolā, jaunietis neiegūst profesiju, bet tikai izglītību, līdz ar to jāstudē tālāk. Apgūts arods nekad nav traucējis, tās tomēr ir papildu zināšanas.
Darba iespējas laukos ir ierobežotas — tie pārsvarā ir gadījuma darbi. Arī man, lai nopelnītu naudu bērnu mācībām, ar darbu veikalā vien ir par maz. Labi, ka ir sava saimniecība, audzējam dārzeņus, turam mājlopus. Vasarā ir iespējas nopelnīt mežā — lasīt ogas un sēnes, tomēr kāds lats klāt ģimenes budžetam.
Arī saimniecība ir atspaids. Tagad vairāk laika nākas pavadīt, konservējot un gatavojot krājumus ziemai. Tas arī atslogo ģimenes budžetu, jo bērni var lauku labumus paņemt uz skolu. Darbošanās saimniecībā aizņem samērā daudz laika, var teikt — no darba uz mājām un tad atkal uz darbu, bet kopumā tas ir izdevīgi. Tikai nevajag būt slinkiem, piemājas saimniecība, ja tajā strādā, ir rentabla. Varbūt ne peļņai, bet ģimenes uzturēšanai noteikti.
Vēl viena problēma ir mācību līdzekļu pirkšana. Saskaņā ar Saeimas pieņemtajiem likumu grozījumiem mācību līdzekļi būtu jānodrošina par valsts, nevis vecāku līdzekļiem. Protams, tas būtu apsveicami, samazinātu izdevumus vecākiem, bet vai šo lēmumu pēc Saeimas vēlēšanām nākamā valdība neatcels? Tas ir jautājums. Par to, ka Latvijā, vismaz pamatskolās, ir jābūt bezmaksas izglītībai, runā jau sen, bet nekādus rezultātus līdz šim tas nav devis. Turklāt tautas kalpi nav rēķinājuši to, ka lauciniekiem, lai iegādātos mācību līdzekļus, jādodas uz tuvākajām pilsētām, un tie ir vēl papildu izdevumi. Lai no Sproģiem nokļūtu uz Aizkraukli un atpakaļ, vajadzīgi astoņi lati. Par to naudu bērniem var nopirkt kādas nepieciešamās preces — piemēram, apģērbu vai citas skolas lietas — pildspalvas, klades u. c. Bet mums jāmaksā par braucienu autobusā. Tādēļ nu jau divus gadus bērni paši dodas uz Aizkraukli un nopērk visu nepieciešamo. Bērniem jāmāca patstāvība. Arī Sproģos ir veikals, bet te nav nepieciešamo mācību līdzekļu, ko prasa skola. Domāju, vairums vecāku, iegādājoties mācību līdzekļus, nepievērš uzmanību to kvalitātei, bet cenai, jo pašu ienākumi nav nekādi lielie.
Skolās samazinās skolēnu skaits, sāktas sarunas par to, ka varētu slēgt vai apvienot nelielās lauku vidusskolas.
Aizvadītajā mācību gadā Sproģu pamatskolas 9. klasē mācījās seši skolēni, kā būs šogad, ir grūti spriest. Iespējams, kāds skolu pametis, kāds nāk klāt. Bet, nenoliedzami, laukos cilvēku skaits samazinās. Apkopotie dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām apmēram desmit gadu griezumā visos Latvijas novados liecina, ka cilvēku skaitam ir tendence sarukt. Izņēmums ir tuvākie Pierīgas novadi. Kādreiz strādāju par pastnieci, šķiet, tad pagastā bija vairāk iedzīvotāju. Tomēr es negribētu piekrist, ka lauki izmirst. Kā mēs dzīvojām, tā mēs izdzīvosim.
Prieks par to, ka pagastā domā par kultūras un citām aktivitātēm Sproģos. Aizvadītās nedēļas nogalē pie mums bija sporta svētki un pēc tam arī balle. Vairāk šādu pasākumu nepieciešams jauniešiem, jo rada kopības izjūtu, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem tie sniedz pozitīvas emocijas. Pašai gan pasākumu neizdevās apmeklēt. Jaunākā meita bija aizgājusi un priecājās, ka šādi svētki notikuši. Arī lauku cilvēkiem nepieciešamas izklaides, ne tikai domāt par darbu un ikdienu.
Nedēļas nogalē norisinājās arī Rīgas pilsētas svētki, kurus apmeklējuši apmēram 200 tūkstošu viesu. Tas iepriecina. Tomēr, ņemot vērā manu intensīvo darba grafiku, maz laika atlika tiem sekot līdzi, tikai ziņās, tās gan cenšos noskatīties, lai zinātu, kas notiek pasaulē.
