Šajās dienās aizkraukliete Felicita Reinholde svin 50 gadu jubileju. Jokojot pati jubilāre saka: tas ir laiks, kad mazāk jāskatās spogulī un uz dzīvi jācenšas raudzīties optimistiskāk.
Šajās dienās aizkraukliete Felicita Reinholde svin 50 gadu jubileju. Jokojot pati jubilāre saka: tas ir laiks, kad mazāk jāskatās spogulī un uz dzīvi jācenšas raudzīties optimistiskāk.
Felicita Reinholde Aizkraukles pilsētas bērnudārzā “Zīlīte” ir audzinātāja.
— Agrāk Ikšķilē biju skolotāja, — saka Reinholdes kundze. — Mācīju vecākus bērnus un domāju, ka nevar būt labāka darba. Apprecējos, sāku dzīvot Aizkrauklē un atradu darbu bērnudārzā “Pasaciņa”, bet nu jau sešus gadus esmu audzinātāja “Zīlītē”. Tikai bērnudārzā esmu atskārtusi, ka vislielāko gandarījumu man dod tieši mazo bērnu smiekli un laimē mirdzošās acis.
Iemācīt priecāties
— Tā ir vārdos grūti izsakāma sajūta — redzēt, kā mazais ķipariņš priecājas par izdevušos zīmējumu vai jauku rotaļu, — atklāj Felicitas kundze. — Galvenais nav pat noteiktā laikā iemācīt kādu burtu vai ciparu. Svarīgi, lai mazais cilvēciņš iemācītos just līdzi, kad ir skumji, priecāties, kad jautri, un nepadoties grūtībās. To panākt nav viegli. Jāizdomā arvien jaunas rotaļas un paņēmieni.
Brīžiem šķiet mazliet jocīgi, ka vēl arvien kopā ar mazajiem lēkāju kā zaķītis, spēlējos ar rotaļlietām, taču tas palīdz vienmēr būt kustībā un nenovecot.
Trīs lietas
— Dziesmā dzied par trim lietām, kas zāļu skapītī stāv. Ja man būtu šāds skapītis, tajā būtu nevis asaras, dziesmas un alus, bet gan puķes, jūra un adīklis, — atzīstas audzinātāja.
Felicitai Reinholdei ļoti patīk puķes. No agra pavasara līdz vēlam rudenim viņas vasarnīcas dārziņā tās krāšņi zied. Viņas mīļākās puķes ir gladiolas.
— Man ir 80 šķirņu gladiolu, — saka Felicita Reinholde. — Reizēm tās sauc par vecmeitu puķēm. Iespējams, tāpēc, ka uzzied tikai rudenī. Taču man gladiolas ir īpaši mīļas krāšņo ziedu un neparastās krāsu daudzveidības dēļ.
Atpūšas pie jūras
— Man katra vasara nav bijusi pilnvērtīga arī tad, ja vismaz nedēļu neesmu pavadījusi pie jūras kādā kempingā Kurzemes jūrmalā. Parasti dzīvojam teltī kāpās pie pašas jūras, vizināmies gumijas laivā, — stāsta jubilāre. — Jūra nomierina, palīdz tikt vaļā no visām nepatīkamajām domām un izjūtām, kuras sakrājušās gada laikā. Taču jūra ne vienmēr ir mīlīga. Esmu bijusi pie jūras vētrā, kad vējš tik stiprs, ka no kājām gāž. Pa gaisu lido smilšu graudiņi un ūdens šļakatas. Tādā brīdī saproti, ka cilvēks dabas priekšā ir tikai niecība. Garajos ziemas vakaros man patīk adīt. Arī šī nodarbe nomierina, palīdz atpūsties un sagatavoties nākamajai dienai.
