Neretiete Gita Regute ir māmiņa pieciem bērniem — Evai (13), Ingusam (11), Ivo (9), Elīnai (5) un Igo (3). Mātes dienas priekšvakarā Gita teic: “Ja man būtu iespēja savā dzīvē ko mainīt, es to nedarītu. Jau mazotnē zināju, ka man būs daudz bērnu, un visas ikdienas rūpes atsver brīži, kad bērni ieraušas klēpī un samīļo. Viņi ir mans miljons.”
Pilnas slodzes māmiņa
Pirms pāris gadiem Regutu ģimene no dzimtās Neretas pārcēlās uz dzīvi Anglijā. Lai gan Gita arī tobrīd bija pilnas slodzes māmiņa, jo galvenais apgādnieks bija vīrs Jānis, viņa Anglijā slimnīcā pastrādāja par tulci. “Izbaudījām dzīvi svešumā un pārliecinājāmies, ka tie, kuri grib strādāt, to var darīt Latvijā, jo tur sadzīve ir krietni dārgāka. Samaksājot rēķinus un maksājumus daudz vairāk kā Latvijā, nopelnīt nemaz neizdevās. Lielākais ieguvums ir tas, ka bērni apguva angļu valodu, arī paši uzlabojām svešvalodas zināšanas. Pārliecinājāmies, ka ārzemēs iebraucējiem ir iedzīvoties ļoti grūti, vienalga, cik gadu tur dzīvo, tik un tā paliec svešinieks un nekļūsti par savējo,” stāsta neretiete.
Nu jau kādu laiku ģimene atgriezusies Neretā, mīt savā privātmājā. Trīs lielākie bērni ir skolēni, mazie apmeklē bērnudārzu un no Neretas nevēlas vairs nekur braukt. Ģimenei patīk ceļot, brīvdienās, kad vien ir laiks, visi kopā dodas īsākos un garākos braucienos.
Skaita bitītes
Ģimenes ikdiena iekārtota tā, ka mājas solis un rūpes ir Gitas pārziņā. “Esmu saskārusies ar apkārtējo izbrīnu un jautājumiem: vai nav grūti, un kā es tieku galā ar pieciem bērniem? Grūti bija tad, kad visi bija mazi, tagad lielie palīdz, cik vien spēj. Lielākais atbalsts man ir vecākā meita Eva, kura, redzot, ka esmu aizņemta, atnākot no skolas, bez teikšanas uzsmērē mazākajiem sviestmaizes un sakārto mantas. Mēģinām bērnos ieaudzināt patstāvību — vakaros katrs pats sev saliek drēbes, no rītiem paši apģērbjas. Katram bērnam ir savi pienākumi — puikas jau palīdz pļaut zāli, uzrakt puķudobi, bet vecākā meita labprāt piepalīdz virtuvē,” stāsta piecu bērnu māmiņa.
“Katrs mīļais vārdiņš atsver bērnu palaidnības un ikdienas rūpes. Pirms dažām dienām skatos: vannasistabā izlieti visi šampūni un dušas želejas, pudeles tukšas. Mazais stāv, un lielām acīm skatoties, saka: “Es tikai gribēju izmazgāt zobiņus.” Citu dienu meklēju, kur pazudis mazais puika, izmeklējos pa visu māju — nav. Skatos — viens pats izgājis pagalmā, skatās uz ķirsi un skaita bites. Vai tādos brīžos vairs gribas dusmoties?”
Dievnamā — katru svētdienu
Daudzas ģimenes uzskata, ka pat viena bērna audzināšana un izglītošana šībrīža situācijā Latvijā ir pārāk grūta, taču neretiete teic, ka viņu ģimenē materiālās lietas nav pirmajā vietā: “Mācām bērniem, ka daudz ko dzīvē var sasniegt ar gribasspēku, ar čaklumu un neatlaidību. Ja domājam par studijām augstskolā, tad viena no iespējām ir labi mācīties un iekļūt budžeta grupā, tāpēc iespējas ir visiem, tikai jācenšas. Pati esmu augusi daudzbērnu ģimenē un zinu, ka lielākais ieguvums un bagātība ir brāļi un māsas, kuri ir arī labākie draugi, atbalsts, uz kuru var paļauties mūža garumā.”
Gita stāsta, ka Mātes dienā bērni vienmēr pagatavo svētku brokastis un pasniedz tās gultā, ģimene apmeklē arī svētku koncertu skolā. “Šogad lielākais prieks būs par to, ka dēls Ivo Mātes dienā dievkalpojumā pirmo reizi lasīs fragmentu no Bībeles. Esam kristieši un baznīcā ejam katru svētdienu. Dieva vārdi arī ikdienā palīdz stiprināt ģimeni,” pārliecināta Gita. ◆
