Ar mobilo tālruni kabatā pamazām aizmirstam, ko nozīmē būt precīziem, nekavēt tikšanos vai atcerēties visus produktus, kas pēc darba jānopērk. Pirms dažiem gadiem mobilais tālrunis vēl bija tikai strādājošu, aizņemtu un vienmēr skrejošu cilvēku palīgs darbdienas organizēšanā, bet tagad tas ir katram pirmklasniekam.
Mobilo tālruņu operatori konkurences cīņā ir gana radoši. Viens no efektīvākajiem jaunu klientu piesaistīšanas veidiem ir personiska uzrunāšana un “apstrādāšana”. Pilsētnieki jau pieraduši, ka dažādi “izdevīgi” piedāvājumi kaudzēm gāžas ārā ne tikai no pastkastītes, bet “klauvē” arī pie durvīm. Pirms kāda laika arī pie mana dzīvokļa durvīm Neretā klauvēja runātīgs jauneklis, kurš pārstāvēja “Latvijas mobilo telefonu” (LMT). Pārliecinājies, ka jau esmu LMT kliente, viņš izprašņāja par pārējiem ģimenes locekļiem. Tā kā dēls lietoja priekšapmaksas sarunu karti, mums piedāvāja pāris minūšu laikā noformēt LMT pieslēgumu vienam gadam — visas sarunas un īsziņas šajā tīklā dēlam būšot bez maksas. Viņam izdevās mani pārliecināt, ka “nav jābaidās no pieslēguma bērniem”. Kamēr rakstījām līgumus, mums piedāvāja arī iegādāties dažādus akcijas mobilos tālruņus un datorus, sīki un smalki izprašņāja, kad, kur kas pirkts un cik maksājis, jo pie “LMT” dīleriem “noteikti būtu bijis izdevīgāk”.
LMT aģents piedāvāja arī mēnesi bez maksas izmēģināt internetu telefonā, ko arī izdarījām.
Kādu dienu iezvanījās dēla tālrunis, bet svešajam numuram atbildēju es. Zvanītāja bija LMT pārstāve, un viņa sāka laipni klāstīt, cik svarīgs un neaizstājams ir internets tālrunī, tāpēc man noteikti ir vajadzīgs pastāvīgais pieslēgums tikai par trim latiem mēnesī.
Jautāju, vai viņa zina, ka zvana un piedāvā pakalpojumu desmitgadīgam bērnam? Viņa, ne mirkli nesamulstot, apvārdoja mani tā, ka sapratu — dzīve bez interneta tālrunī vispār nav nekāda dzīve!
Tas, ka “izdevīgie” piedāvājumi mums uzglūn no visām pusēm un dīleri klauvē pie mājas durvīm, ir saprotams, bet fakts, ka apzināti tiek zvanīts bērnam, man, mātei, nav pieņemams. Veicot pieslēgumu, bija norādīti visi mani dati, un rēķinu taču apmaksāju es, tāpēc, manuprāt, ir pašsaprotami, ka par tādiem piedāvājumiem jārunā ar vecākiem, nevis ar bērnu. Divas paziņas, kuras tajā pašā dienā savu bērnu tālruņus pieslēgušas LMT, stāstīja to pašu — arī viņu bērniem piedāvāts šis pakalpojums. Manuprāt, šāds veids, kā strādāt ar saviem pastāvīgajiem klientiem, kompānijai nav laba reklāma, bet man un citiem abonentiem — viela pārdomām.
