Mācītāja darba laiks, līdzīgi kā ārstam, ir nenormēts, un vajadzība pēc palīdzības, šajā gadījumā garīgas, ir daudziem. Cenšos nevienam neatteikt un daru to ar prieku. Prieks arī par to, ka draudzes dalībnieku skaits palielinās un svētkos baznīca būs ļoti apmeklēta.
Šajā nedēļā ieejam Kristus ciešanu laikā, un dievkalpojumos uzmanība vērsta Kristus pēdējam ceļam uz Golgātu. Lielākie notikumi sāksies Zaļajā ceturtdienā, pēdējā mielastā, ko Kristus svinēja kopā ar saviem mācekļiem, jeb Svētajā vakarēdienā. Nedēļa turpināsies ar Lielo piektdienu, tiesas dienu, sišanu krustā, Kluso sestdienu — dusēšanu kapā — un Augšāmcelšanās svētkiem jeb Pirmajām Lieldienām. Šie ir vieni no lielākajiem kristīgās pasaules svētkiem, un citās draudzēs Latvijā baznīcas rīko Krusta ceļu, bet Aizkrauklē šogad tas nav paredzēts, cik zinu, to nerīkos arī Aizkraukles Romas katoļu draudze. Svētku dienās draudzē dziedās tikai pašu koris, bet Klusajā sestdienā, 4. aprīlī, koncertu sniegs ciemiņi — Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Jauniešu centra gospeļkoris.
Garīgs mierinājums vajadzīgs arī tiem, kuri pieredzējuši komunisma represijas, izsūtījumu. Marta beigās pieminējām viņus un, to darot, atcerējāmies teicienu: kas vēsturi pētī, tas nākotni svētī. Ir lietas, kuras nevajag aizmirst, informācija jānodod jaunajai paaudzei ar mērķi, lai nekas tamlīdzīgs nākotnē neatkārtotos. Šo notikumu ietekmē pagājušajā nedēļā atkal aktuāls kļuva čekas maisu jeb Valsts drošības dienesta kartotēkas publiskošanas jautājums. Personīgi neatbalstu raganu medības, bet tiem, kuri cietuši no represijām, iespēju uzzināt pāridarītāju vārdus vajadzētu dot. Cilvēkiem, kuriem ir interese izzināt šos materiālus, to nevajadzētu liegt. Publiskošana būtu atgriešanās pie viduslaiku metodēm — kauna staba. Ja cilvēkam kaut cik ir sirdsapziņa, tad šie denuncētāji vai rīkojumu izpildītāji nez vai tik mierīgi naktīs var gulēt. Bet ar atriebību nevajag nodarboties, no šīs nelāgās īpašības jācenšas atbrīvoties.
Arī pagājušās nedēļas aviokatastrofā Alpos cenšamies iespējami ātrāk atrast vainīgo, un, lai gan pilota vaina nav oficiāli pierādīta, liela daļa cilvēku vēlas piepildīt alkas pēc asinīm, linča tiesas. Patīkami atrast grēkāzi, un no tā visiem kļūs vieglāk, bet tas nozīmē pasludināt kādu par noziedznieku, pirms viņa noziegums ir pierādīts. Te darbs izmeklētājiem, lai lemj speciālisti. Citādi būs tāpat kā Rīgā — par uzmākšanos desmit gadu vecai meitenei sabiedriskajā transportā nepatiesi apvainoja vīrieti. Absurds, ka uz viena cilvēka aizdomu pamata kādu citu vairākas dienas var noturēt izolatorā, lai arī viņam ir neapstrīdams alibi. Nez vai vēlāk viņam kāds atvainojās? Ja cilvēkam bijusi kaut nedaudz krimināla pagātne, nevajag viņu automātiski vainot visos iespējamajos noziegumos. Esmu par aktīvu policijas darbību, bet diemžēl Imantas pedofilu bez rezultātiem ķer jau kuro mēnesi.
Vainīgo meklēšanā saskatu līdzības arī populārajā valdības vainošanā it visās dzīves likstās. Bieži vien šie palīdzību no malas gaidošie aizmirst paši savu durvju priekšu noslaucīt.
Pagājušajā nedēļā angļu tauta cienīgi apglabāja vienu no saviem karaļiem — Ričardu III. Necienīga izturēšanās nozīmētu, ka tauta kaut kādā ziņā ir slima. Arī mēs pārapbedām savus kritušos strēlniekus, izrādot viņiem cieņu, un katrs līdzīgs gadījums ir pazīme, kas liecina par nācijas briedumu. Šajā gadījumā varam mācīties no vecajām nācijām.
Militārās mācības ieviešana Lietuvā ir atbalstāma, bet neesmu par obligātu militāru dienestu Latvijā. Pats dienēju un ne brīdi to nenožēloju, bet mūsdienās to, visticamāk, atjaunot nevajadzētu. Apmācība gan būtu noderīga, lai katrs vīrietis zinātu, kā krīzes gadījumā rīkoties ar kaujas ieroci. Bruņoties un iespringt par militāru konfliktu nevajag, bet gan jābūt uzmanīgiem. Pašlaik masu plašsaziņas līdzekļi cilvēkus pārāk tracina ar šāda veida informāciju. Jā, starptautiskā situācija ir saspringta, bet mums jābūt gudriem un saprātīgiem.
Gan kā cilvēks, gan Baznīcas vārdā esmu pret partnerattiecību legalizēšanu un pielīdzināšanu laulībai. Satversmē ierakstīts, ka valsts pamats ir ģimene, kas ir aizsargāta, cilvēkiem tā jātur godā un jārespektē, jebkura citāda savienība starp vīrieti un sievieti nav pielīdzināma laulībai. Arī Baznīca ir par veselu un Dieva svētītu ģimeni. Ja nevēlas kāzas, oficiālu ceremoniju, var dzimtsarakstu nodaļā izņemt laulību apliecību. Diskusijas par partnerattiecību legalizēšanu vietā būtu jāveic pētījums, kādēļ cilvēki izvēlas nelaulāties. Protams, nevar aizliegt dzīvot kopā, bet tad arī jārēķinās ar sekām un to, ka krīzes brīdī šie cilvēki viens otram juridiski būs sveši. Arī baznīcā, pārrunājot šo jautājumu, atgādinu sesto bausli — tev nebūs laulību pārkāpt. Izskaidrojam, kas ir kopdzīve, laulība. Jaunieši bieži līdz tam nav aizdomājušies. Runājot par viendzimuma attiecībām, tās saucu vienā vārdā — perversi. Bībele to nosauc tikpat lakoniski — par grēku. Ja cilvēks dara grēka darbus, tā ir viņa problēma. To, ko katrs dara mājās, lai dara, bet šobrīd par to runā un gandrīz vai uzspiež citiem.
Nedēļas nogale man ir darbadienas, kas bija svētīgas ar dievkalpojumiem un sadraudzībām pēc tiem. Gan dabā, gan dievnamā jūtams pavasara tuvums. Katru gadu, kad cilvēki nāk pieteikt laulības vai kristības, pie sevis nodomāju — pavasaris sirdī, un tad jau vasara arī vairs nav tālu.
