Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītajā projektā Aizkraukles luterāņu baznīcā un pie Aizkraukles pilskalna esošās Aizkraukles senbaznīcas pamatu drupās veic arheoloģiskos izrakumus.
Pamati triju metru dziļumā
“Arheoloģiskajos izrakumos jeb praksē iesaistījušies ap 50 cilvēku, tajā skaitā arheologi Mārtiņš Lūsēns un Uldis Kalējs, antropologs Guntis Gerhards, meklēšanas vienības “Zvaigzne” dalībnieki un citi vietējie iedzīvotāji. “Zvaigzni” vada bijušais draudzes priekšnieks Lauris Kalējs,” stāsta prakses vadītājs, Ašķeres biedrības un luterāņu draudzes priekšnieks Jānis Lapiņš.
Kad “Staburags” ieradās Aizkraukles luterāņu baznīcā, kas ir 17. gadsimta kultūrvēstures piemineklis, tur pavērās neparasts skats — ar baznīcas vidū iebraukto miniekskavatoru bija izrakta dziļa eja, atklājot skatu uz unikāliem senās baznīcas dolomīta pamatiem un pagrabiem. “Atrokot ar tehniku un lāpstām, noteicām baznīcas seno pamatu izvietojumu un dolomīta mūrējuma pagrabus, kas ir apmēram triju metru dziļumā visā senās baznīcas platībā. Par tiem nav ziņu pat Latvijas Valsts arhīvā, un tas ir jaunatklājums. No baznīcas durvīm līdz altārim atrakām apmēram divdesmit metru garu, divus metrus platu un trīs metrus dziļu pagraba koridoru. Atradām arī koridora sānejas. Pilnīga būvgružu iztīrīšana no pagrabiem paredzēta citos projektos,” stāsta Jānis Lapiņš.
Barona kapavietu neatrod
“Kādreiz eja ir aizbērta ar apmēram 80 kubikmetriem zemes. Iespējams, tad, kad eja vēl nebija aizbērta, te daudz kas ir atrasts un izlaupīts. Pēc vēsturiskām ziņām, baznīcā 19. gadsimta beigās apglabāts pēdējais Skrīveru barons Šulcs un viņa sieva, bet bērni, sākoties 1905. gada juku laikiem, aizbraukuši uz Vāciju. Tomēr viņa kapavietu vēl neesam konstatējuši. Te nav tādu apbedījumu, kuros atklātos viss skelets, dažādās baznīcas vietās būvgružos ir atrasti vairāki kauli.”
Kaļķu javai pievienoja olas
Tomēr šo to vērtīgu izdevies atrast arī tagad. Piemēram, ar cirvi tēstu dolomīta pakāpienu un baznīcas lādes metāla rokturi, taču lādes atlieku gan nav. Kādreiz koka lādēs glabāja baznīcas dokumentus, un mazāku lādi ielika lielākā. “Zvaigznes” dalībnieki ar metāla detektoru atrada 1743. gada Zviedrijas monētu, Livonijas ordeņa, poļu un cara laika monētas. “Tām nav dārgmetāla vērtības, bet ir vēsturiska vērtība,” saka Jānis Lapiņš. “Atklājām, ka baznīcas logos kādreiz bijušas skaistas vitrāžas ar rakstiem un krāsainām figūrām. Uz kāda atrastā ķieģeļa ir uzraksts “LUCAS” — tas liecina, ka ķieģelis viduslaikos ir atvests no Eiropas. Senās kaļķa javas ķīmiskajā ekspertīzē noteikts, ka tās sastāvā ir organiskas vielas. Kādreiz kaļķa javai pievienoja olas bez čaumalām, un šodien varam konstatēt, ka tāda java labi turas pat 350 gadu un ilgāk.”
Vai tiks atrakta un pētīta visa baznīcas pamatu platība? “Šajā projektā veikta tikai pētniecība un noteikti būvapjomi. Pagrabu tīrīšanu veiksim citos projektos,” stāsta Jānis Lapiņš.
Izrok cilvēku kaulus
Arheoloģiskā prakse notiek arī baznīcas zemē. Netālu no baznīcas, kur tika izrakti dziļi grāvji zemes siltumsūkņa ierīkošanai, atrasti iepriekš nezināmi cilvēku apbedījumi. Tos pēta, kaulus savāc vienkopus, lai vēlāk pienācīgi pārbedītu.
Arheoloģiskie izrakumi notiek arī 13. gadsimta senbaznīcā, kas Latvijā bija labi zināma ar 1375. gada zobenbrāļu ordeņa landmaršala fon Šteinberga kapakmeni. Jūlijā arheologi ar vietējiem palīgiem, kopā ap 15 cilvēku, Daugavas krastā, netālu no Aizkraukles pilskalna, atraka senbaznīcas drupas. Izrakumi 1939. gadā veikti arheologa Pētera Stepiņa vadībā, taču pēc izpētes izrakumu saglabāšanu pārtrauca Otrais pasaules karš, un viss tika atstāts novārtā. Tagad atraktas apbedījumu plāksnes, akmeņi, atrasts dolomīta krusts, dolomīta altāris un kambaros sabērti kauli. Antropologs Guntis Gerhards stāsta, ka izpētei izmantojami ir skeleti, jo tad var noteikt cilvēka vecumu, dzimumu, slimības, taču tādi nav atrasti. No kaulu kaudzes grūti secināt, kam tie piederējuši.
“Redzams, ka senbaznīcas pamati un sienas ir nojauktas ar nolūku, daudz kas ir izpostīts, apstiprinājušās arī bijušā arhibīskapa Arnolda Lūša ziņas, ka Šteinberga kapakmens Otrajā pasaules karā ir izvests, tomēr vēl ir daudz, ko pētīt,” saka antropologs. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem senbaznīcu iekonservēs, apberot ar smiltīm un izveidojot lūgšanu vietu ar seno altāri un lielu baltu krustu.
Ar kokiem maskēs ēkas
Senbaznīcas pamati ir Daugavas dabas parka teritorijas vērtīgākajā Aizkraukles pilskalna Daugavas lībiešu senlejā. Diemžēl šajā vietā kopš padomju laikiem ir arī attīrīšanas iekārtas un būves, kas ne ainaviski, ne vēsturiski neiederas šajā aizsargājamajā teritorijā. Ap attīrīšanas iekārtām Ašķeres biedrība ar partneriem un studentu akadēmisko vienību “Austrums”, korporāciju “Staburadze” un citām jauniešu organizācijām šopavasar iestādīja ošus un kļavas, kas ir dabas parka “Natura 2000” meža raksturīgie koki. Par prieku stādītājiem daudzi mazie kociņi ir izdzīvojuši. Kad tie izaugs, būs skaista ainava, īpaši rudenī, aizsedzot Skrīveru attīrīšanas iekārtu ēkas.
