Domas materializējas. Aizvadītais gads tam ir lielisks piemērs. Tik daudz neticamu sapņu un ilgu kļuvušas par realitāti. Lai tās īstenotos, protams, nācās darboties vajadzīgajā virzienā, tomēr dažu vēlmju piepildījumu nespēju nosaukt citā vārdā kā brīnums. Brīnumi notiek, un viss ir iespējams — to vēlos iemācīt savam dēlam.
Nu jau gandrīz divus gadus esmu mamma burvīgam, enerģiskam puisēnam Namejam. It kā tas ir mans uzdevums — iemācīt viņam pasaules kārtību, taču Namejs ir paveicis ko vairāk — atklājis man jaunu pasauli, daudz laimīgāku un patiesāku. Izrādās, ka miegs domāts vārguļiem. Tieši naktis ir vispiemērotākās rotaļām, grāmatu lasīšanai un citām tobrīd aktuālām nodarbēm. Peļķes. Tās ir kļuvušas par mūsu dzīves lielu sastāvdaļu. Ne jau tādēļ, ka peļķes pie mums ir visu gadu, nē, nē… tās ir lieliskas, jo tajās var lēkāt, sēdēt, mērcēt pirkstus, kulstot ūdeni, var dzirdēt viļņu šaltis. Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt. Būtiskākais, ko aizvadītā gada laikā esmu iemācījusies — priecāties par dzīves sīkumiem un pieņemt esošo situāciju ar smaidu. Dēla dzīvesprieks un zinātkāre ir pielipusi arī man, tagad es varu pēc negulētas nakts skriet viņam pakaļ pa dubļainu peļķi un justies patiesi laimīga. Paldies, Namej, par svarīgāko mācību — baudīt dzīvi un priecāties par niekiem.
Darbā atgriezos salīdzinoši nesen, tomēr šajā īsajā laika periodā esmu saņēmusi daudz labu vārdu no “saviem cilvēkiem” (tā saucu savus mīļos sportistus), lasītājiem un lieliskajām personībām, par kurām man bija gods rakstīt. “Paldies tev manā un komandas vārdā par to, ka esi ar mums kopā visu sezonu, paldies par lielisko interviju, man patīk tevis veidotās intervijas — esi savā vietā!” — šīs un visas pārējās pateicības un uzslavas ir tās, kas palīdz garajās naktīs rast spēku un motivāciju rakstīt. Paldies jums, ir patīkami justies novērtētai.
Ticiet brīnumiem, priecājaties par peļķēm un neskopojieties ar labiem vārdiem! Laimīgu Jauno gadu!
