Pēdējo gadu laikā Latvija izmirst — piektdien starptautiskā seminārā “Kas notiek ar Eiropas demogrāfiju?” atzina bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks.
Pēdējo gadu laikā Latvija izmirst — piektdien starptautiskā seminārā “Kas notiek ar Eiropas demogrāfiju?” atzina bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP).
Piektdien Rīgā sākās Francijas vēstniecības rīkots seminārs par demogrāfijas jautājumiem “Kas notiek ar Eiropas demogrāfiju?”.
Semināra mērķis ir salīdzināt vairāku Eiropas valstu demogrāfisko politiku un pieredzi tās veidošanā, jo, neskatoties uz vispārējo Eiropas novecošanas problēmu, vairākas valstis, piemēram, Francija, Zviedrija un Norvēģija, piedzīvo dzimstības pieaugumu.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējo desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 194 000.
Baštiks norādīja, ka valsts un tās iedzīvotāju labklājības līmenis neveicina bērnu skaita palielināšanos ģimenē: “Mēs skaidri redzam, ka tieši bagātākajās valstīs iedzīvotāju skaita samazināšanās ir īpaši aktuāla, turpretī daudzās nabadzīgās valstīs šī problēma ir sveša.”
Labklājība ir tieši saistīta ar bērniem, jo katrs bērns ierobežo mūsu centienus pēc labklājības — skaidroja ministrs. Viņš norādīja, ka sabiedrība ir materiālistiska un izvēlas paaugstināt savu labklājību uz bērnu rēķina.
“Tas ir jautājums par vērtību sistēmu — kas mums dzīvē liekas svarīgāks, kas liek izšķirties par bērnu pretstatā jaunam auto,” norādīja Baštiks. Ministrs uzskata, ka vērtību pārvērtēšana ir būtiskākais, lai apturētu izmiršanu.
Kā vienu no dzimstību bremzējošajiem faktoriem ministrs nosauca sociālo aspektu. Viņš uzskata, ka situācija šajā jomā jāuzlabo valstij un pašvaldībām.
Pagājušajā gadā ieviesa tā sauktās algas vecākiem, tēviem dod desmit atvaļinājuma dienu, lai būtu kopā ar bērnu, paaugstināts neapliekamais iztikas minimums. Tomēr tie ir tikai daži no iespējamajiem risinājumiem.
Baštiks uzskata, ka daudz darba jāveltī tam, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret ģimenēm ar bērniem, lai radītu iespējas vecākiem nepieciešamības gadījumā pavadīt laiku ar bērnu, nekaitējot savai karjerai, lai sieviete pēc dekrēta un bērna kopšanas atvaļinājuma bez bažām varētu atgriezties darbā.
Jārisina arī jautājumi, kas saistīti ar bērna drošību, — jāveido bērniem piemērotāka vide, jāattīsta bērniem un ģimenēm piemēroti pakalpojumi, jārisina bērnudārzu problēma.
(“DELFI”)
