Skrīverieši Iluta un Jānis Barkāni Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvā “Dzēse” dejo kopš pirmās dienas. Ģimenē ir četras meitas — Ramona (16), Anna (15), Terēze (9) un Sofija (5). Jaunākās izaugušas starp koncertiem un mēģinājumiem, tāpēc pašsaprotami, ka visas dejo tautasdejas. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šovasar piedalīsies trīs vecākās Barkānu ģimenes atvases.
Brīvais laiks pakārtots dejai
Iluta Barkāne stāsta, ka vīrs Jānis jau skolas laikā bijis liels dejotājs, taču viņai pirmie deju soļi sperti “Dzēsē”: “Kad pēc pārtraukuma Skrīveros veidojās deju kolektīvs, kopā sanāca kādreizējie dejotāji ar savām otrajām pusītēm. Mēs pat neapspriedām, kurš dejos vai nedejos, ja vīrs dejo, es arī. Sākumā domāju pamēģināt, kā būs, jo iepriekš nekad nebiju dejojusi, bet nu deja jau kļuvusi par dzīvesveidu.
Šo gadu laikā esmu izlaidusi vien pāris mēnešu, kad gaidīju Sofiju, un tas bija visgrūtākais — būt līdzjutējai, sēdēt un raudzīties no malas, kad kājas dejā cilājas.”
Pašdarbības kolektīviem mēģinājumi ir vakaros, koncerti — brīvdienās, tāpēc Iluta teic, ka viss ģimenes brīvais laiks pakārtots dejai. Reizēm lielajos koncertos jādejo visām paaudzēm kopā, tad vecākiem ir vēl lielāka slodze — jādomā ne tikai par sevi, bet jāpalīdz bērniem, ir satraukums par viņiem.
Somā līdzi būs viss
Vecākās meitas Ramona un Anna dejo Skrīveru kultūras centra jauniešu deju kolektīvā, Terēze — Skrīveru kultūras centra 1. — 4. klases deju kolektīvā. Sofija dejo piecgadīgo grupā, taču šogad uz svētkiem šī grupa nebrauc.
Četru meitu māmiņa teic, ka vecākās meitas jau ir bijušas Dziesmu un deju svētkos, tāpēc ļoti labi zina, kas viņas nākamnedēļ sagaida: “Neaprakstāmās sajūtas, ko dziedātāji un dejotāji piedzīvo lielajos koncertos, kad vienā taktī dejo tūkstošiem dejotāju no visas Latvijas, mijas ar smagu darbu. Viņas apzinās, ka nākamā nedēļa katram būs jāpavada uz sava matrača kvadrātmetra. Par saimniecisko pusi un svētku ikdienu daudz neuztraucas, jo visas trīs meitas dzīvos vienā skolā, varēs palīdzēt viena otrai. Kārtojot ceļasomas, svarīgi sagatavot vairākus baltos kreklus, lai visu nedēļu nebūtu jādejo vienā vai jāuztraucas, kā arī nodrošināties pret lietu un karstumu. Meitenes ir meitenes, zinu, ka somā ietilps viss, kas vajadzīgs, saliks kārtīgāk, sarullēs, saspiedīs, bet līdzi būs viss.”
Biļetes uz svētkiem nedabū
Saulainās izjūtas, pošoties svētkiem, Barkānu ģimenei, tāpat kā vēl daudzām, aizēno tas, ka vecāki nevarēja iegādāties biļetes uz svētku koncertiem. Iluta teic, ka gribējuši pirkt internetā, taču, kamēr lapu izdevies atvērt, tās vairs nebija nopērkamas. “Tas ir skumji, ka vecāki netiek uz bērnu koncertiem, jo kuram gan ir vislielākais prieks, ja ne ģimenei? Vai tad tikai ārzemniekus interesē, kā dejo mūsu bērni? Protams, ir iespēja apmeklēt koncertus Vērmaņdārzā un citur Rīgā, bet tur mūsu bērni nedejo. Ramona dzied korī, viņai būs dubultslodze, tāpēc, iespējams, aizbrauksim uz ģenerālmēģinājumu Mežaparka estrādē.”
Skrīveriete teic, ka ik reizi, uzvelkot tautastērpu, balto kreklu un sapošoties koncertam, cilvēks uzreiz iegūst staltu stāju un arī lepnumu par to, ka esi latvietis, un tā ir pozitīva enerģija visiem dejotājiem. ◆
