Pļaviņu pilsētas domē nolemts palielināt bāriņtiesas locekļu skaitu līdz pieciem cilvēkiem, kā arī izsludināt pieteikšanos šīm vietām. Paaugstināts arī bāriņtiesas locekļu atalgojums.
Pļaviņu pilsētas domē nolemts palielināt bāriņtiesas locekļu skaitu līdz pieciem cilvēkiem, kā arī izsludināt pieteikšanos šīm vietām.
Paaugstināts arī bāriņtiesas locekļu atalgojums. Noteikts, ka apmaksāts viņiem būs maksimālais stundu skaits — 40 stundu mēnesī, kā tas ir arī pašvaldības deputātiem. Līdz šim bāriņtiesas locekļi par darbu saņēma apmēram piecus latus mēnesī.
Neviens nevēlas strādāt
Pļaviņu pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Silicka uzskata, ka mazā samaksa, psiholoģiski grūtais darbs un prasība, ka bāriņtiesas locekļiem nepieciešama augstākā pedagoģiskā, juridiskā, sociālā darbinieka vai psihologa izglītība, ir iemesli, kāpēc cilvēki nevēlas uzņemties šos pienākumus. Turklāt noteikts, ka no 2005. gada visiem darbiniekiem vajadzēs būt sertificētiem. Kopš 2001. gada Pļaviņu pašvaldības bāriņtiesā strādā tikai trīs cilvēki. Tas ir pārāk mazs skaits, lai darbu veiktu kvalitatīvi.
— Uzskaitē esošās ģimenes regulāri pārbaudu. Labi būtu, ja pie šīm ģimenēm dotos arī citi bāriņtiesas locekļi. Neesmu tiesīga vienpersoniski rakstīt atzinumu un lemt, vai bērns, kurš ir sociālās aprūpes iestādē, var atgriezties ģimenē. Noteikumi paredz, ka izskatāmajā lietā jābūt gan pārbaudes aktiem, gan psihologa un sociālā darbinieka atzinumam. Arī bāriņtiesas lēmumi tagad jāraksta plašāki un motivētāki. Tas prasa laiku. Vienkāršāka kļuvusi bāriņtiesas lēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Līdz šim tos izskatīja rajona, tagad — administratīvajā tiesā. Cilvēki šos lēmumus arī pārsūdz, — saka Iveta Silicka.
Jāaudzina ģimene
Līdz ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidošanu un valsts izstrādātās koncepcijas “Valsts ģimenes politika” īstenošanu pašvaldību bāriņtiesām un pagasttiesām palielinājusies atbildība un pienākumi. Viens no tiem paredz, ka aktīvi jāstrādā ar ģimeni, kura nonāk bāriņtiesas uzskaitē. Jārada apstākļi, lai bērni nedzīvotu bērnunamos, bet augtu savā vai audžuģimenē.
— Šobrīd 11 Pļaviņu bērnu ievietoti ārpusģimenes aprūpes centros. Lai ģimene atveseļotos un bērns varētu atgriezties mājās, jāizstrādā un jāizpilda īpaša programma. Ja sešu mēnešu laikā apstākļi neuzlabojas, bāriņtiesa lemj ierosināt lietu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem. Līdz tam darbs ar ģimeni jāveic sociālajam darbiniekam, sociālajam rehabilitētājam un bāriņtiesas pārstāvjiem. Likums par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem paredz, ka uz tūkstoš iedzīvotājiem pašvaldībā jābūt diviem sociālajiem darbiniekiem. Pļaviņās tā nav, — stāsta pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Izmazgā grīdu!
Viņa piebilst, ka diemžēl palielinājies bērnu skaits, kurus jāievieto bērnunamos vai sociālās aprūpes iestādē. Vairāk ir arī ģimeņu, kurās nenodrošina bērnu aprūpi un audzināšanu. Tiekoties ar tām, stingri jāievēro ētikas normas, jo cilvēkiem jājūt, ka viņi var uzticēties un saņemt palīdzību.
— Ģimenes ir dažādas. Bieži vien jānorāda konkrēti, ka vajag izmazgāt grīdu vai pagatavot pusdienas, citādi nesaprot. Galvenais, lai neciestu bērni. Ja viņiem draud briesmas, mājās atstāt nevar. Jāmeklē iespēja izmitināt bērnu pie radiniekiem vai slimnīcā. Ir mātes, kuras pēc kāda laika attopas un sāk meklēt savu bērnu, bet citas ne. Tad gan bērns nonāk bērnunamā. Lai kādi ir vecāki, bērni viņus mīl un aizstāv. Latvijā jau sāk attīstīties audžuģimeņu kustība. Pļaviņās gan tādas vēl nav nevienas. Cilvēkus, kuriem ir vēlme veidot audžuģimeni, apmāca, un viņi iegūst šo statusu. Ir arī finansiāls valsts atbalsts. Ja kāds grib vairāk uzzināt par šo iespēju palīdzēt bērniem, informēšu, — saka Iveta Silicka.
Soģis un palīgs
Par iespēju algot psihologu pilsētas dome lems, veidojot nākamā gada budžetu. Tāds speciālists neilgu laiku Pļaviņu domē strādāja, bet pašvaldība nepagarināja ar viņu līgumu. Iveta Silicka piebilst, ka daudzi cilvēki labprāt lūdza atbalstu. Psihologam jādarbojas neatkarīgi no bāriņtiesas, jo viņš nevar vienlaikus būt gan soģis, gan palīdzības sniedzējs. Šīm funkcijām jābūt nodalītām.
— Lai izskatītu konkrētu lietu, pieaicinām arī citus speciālistus. Mūsu pilsētā vienīgi M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā ir psihologs, kurš strādā tikai ar šīs skolas audzēkņiem un viņu vecākiem. Bāriņtiesas darbība aptver visu pilsētu. Ne visi bērni grib vērsties pie psihologa mācību iestādē, — stāsta Pļaviņu pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Gan notārs, gan konsultants
Bāriņtiesa pašvaldībā veic arī notariālas funkcijas, kas ievērojami palielina darba apjomu. Iveta Silicka stāsta, ka gadā pie viņas vēršas apmēram 800 cilvēku, lai atrisinātu juridiskus jautājumus. Ja nepieciešams, notāra pakalpojumus var sniegt arī dzīvesvietā. Vispieprasītākie ir nostiprinājuma lūgumi nekustamo īpašumu lietās.
— Lai arī darbs ir smags, tam ir rezultāti, un par to ir gandarījums. Cilvēki nāk konsultēties ģimenes lietās un kārtot notariālus jautājumus. Dokumentu sakārtošana prasa daudz laika. Kopumā uz sadarbību ar ģimenēm raugos cerīgi. Galvenais, ka meklējam problēmu risinājumu, — uzskata Iveta Silicka.
***
Fakts.
Pļaviņu pilsētas bāriņtiesas uzskaitē šobrīd ir 40 krīzes ģimeņu, kurās aug 86 bērni.
Pagājušajā gadā uzskaite papildināta ar 16 ģimenēm.
Bērnunamos un sociālās aprūpes iestādēs šobrīd mīt 11 bērnu no Pļaviņām.
Aizbildniecībā nodots 18 bērnu.
