Cilvēki iet uz banku ar mērķi aizņemties naudu un atdot.
Cilvēki iet uz banku ar mērķi aizņemties naudu un atdot. Tomēr nereti, nespējot atmaksāt aizdevumu, klienti iekļūst Parādnieku reģistrā. Ko domā cilvēki, kuri regulāri izmanto aizdevumus?
Aizņemas bez galvassāpēm
Ligita (45) stāsta: “Pēdējo piecu gadu laikā bankā naudu esmu aizņēmusies četras reizes. Neņemu tūkstošus, katru reizi pa 500 latiem, jo apzinos, ka parāds jāatdod laikā. Šo summu varu atmaksāt, un tas man galvassāpes nesagādā. Vienmēr pārdomāju, kā naudu tērēšu. Pirmo reizi to izmantoju virtuves remontam. Svarīgi, ka, aizņemoties naudu, visu remontam nepieciešamo varu iegādāties vienā reizē. Nav jāatliek no algas un jākrāj kā agrāk. Aizņēmos naudu, lai nomainītu vecos logus un grīdas. Viesistabai iegādājos jaunas mēbeles un stūra dīvānu, guļamistabai — jaunu gultu. Vasarā beigšu maksāt un rudenī domāju aizņemties atkal. Jāremontē vannasistaba.
Protams, sākumā šaubījos, vai, aizņemoties naudu bankā, spēšu to atdot. Baidījos palikt parādā. Taču paklausījos, kā dzīvo radi un draugi — viņiem viss ir uz kredīta! Tas mani iedrošināja. Saprotu, ka, ņemot kredītu bankā pārmaksāju procentos, taču tas mani neuztrauc.”
Pietiek arī dzīvošanai
Agnis (27) aizņēmās naudu, lai iegādātos dzīvokli: “Kredīts ir uz divdesmit gadiem. Maksājam abi ar draudzeni, taču dokumentus noformēju es pats. Protams, nelabprāt uzņēmos saistības ar banku, tomēr tas bija prātīgākais risinājums. Kāpēc man jāmaksā svešam cilvēkam par dzīvokļa īri, ja mazliet lielāku summu varu maksāt bankai, taču tad tas ir mans īpašums. Izskatīju izdevīgākos piedāvājumus un riskēju. Nav tā, ka tagad visu algu atdodu bankai un neko nevaru atļauties. Pietiek visam, taču svarīgākais, pirms aizņemties naudu, ir izvērtēt savas iespējas. Galvenais — tās nepārvērtēt, tad arī būs mazāk nepatikšanu ar kredītiestādēm.”
Maksāšu pati!
Elvīras kundze (64) bankā aizņēmās naudu, lai savam vienistabas dzīvoklim nomainītu logus. “Bērniem pašiem savas rūpes un dzīve, tomēr viņi man daudz palīdz. Kad nolēmu ielikt jaunus logus, jautāju dēlam, kur būtu izdevīgāk aizņemties naudu. Dēls, protams, bija gatavs pats visu samaksāt, taču es nepiekritu. Saņemu pensiju un papildus vēl nopelnu, strādājot par auklīti un pieskatot bērnus, tāpēc justos neērti, ja dēls par visu maksātu. Vienojāmies, ka viņš palīdzēs nokārtot kredītu un gadījumā, ja man vajadzēs naudu, mani vienmēr atbalstīs.
Esmu tikusi pie jauniem logiem, kredīts nokārtots uz gadu, un mēnesī man jāmaksā mazāk par 30 latiem. Ja es būtu jaunāka, noteikti izmantotu banku piedāvātās iespējas. Tas ir ērti — nopirkt nepieciešamo un uzreiz lietot, bet maksāt var pakāpeniski. Protams, nedrīkst aizņemties tūkstošus, kurus pēc tam nespēj atmaksāt. Prātīgi un atbilstoši savām iespējām aizņemties naudu un, galvenais, atdot ir arī pensionāru spēkos!
Kredīts četrās bankās
Mareks (32), triju bērnu tēvs, atklāj, ka viņa ģimene “dzīvo uz kredīta”: “Esam aizņēmušies naudu četrās bankās. Nopirkām māju, izremontējām un iekārtojām, iegādājāmies automašīnu. Man ir stabils darbs un labs atalgojums, arī sieva labi pelna. Mūsu vecāki dzīvo laukos, tāpēc mums vienmēr ir pašu audzēti dārzeņi, gaļa, olas, ievārījumi, konservējumi un piena produkti, kas nav jāiegādājas veikalā. Tas ir ļoti svarīgi, jo daudz naudas ikdienā tērējam pārtikai. Manuprāt, visgrūtāk ir kredītu paņemt pirmo reizi. Nepārtraukti šaubījāmies, vai darām pareizi, vai spēsim to visu “pavilkt”. Ar sievu pārrunājām arī to, kas notiks, ja kredītus nespēsim atmaksāt. Māja joprojām ir ieķīlāta bankā. Noteikti jāpārrunā, cik daudz ģimene var atļauties mēnesī maksāt bankai, lai nebūtu tā, ka uz darbu jāiet un jāpelna nauda tikai tāpēc, lai nepaliktu parādā bankai. Noteikti jārīkojas tā, lai kredīta atmaksāšana ģimenei nekļūtu par smagu nastu, kura velkas nopakaļ divdesmit gadu garumā. Mūsu ģimenei kredīti ļauj īstenot sapņus uzreiz, par kuriem maksāt varam pēc tam.
