Hipotēku un zemes bankas Klientu kluba “Mēs paši” Aizkraukles grupa jau divus gadus pavasaros un rudeņos izsludina projektu konkursus, finansiāli atbalstot uzvarētājus. Nesen noslēdzās pavasarī iesniegto un bankas atbalstīto projektu īstenošanas termiņš, un Klientu kluba eksperti devās pārbaudīt, vai bankas nauda iztērēta lietderīgi.
Diena bija ļoti nemīlīga, drēgna un lietaina, tomēr ekspertiem bijušais Aizkraukles rajons bija jāizbrauc krustu šķērsu. Gluži tik skrupulozi kā par Eiropas fondu naudu tās saņēmējiem pārskati Hipotēku bankai nav jāsniedz, jo nopirktās lietas un saņemtie pakalpojumi jau redzami apmaksai iesniegtajā čekā. Tomēr uzticēties tikai “papīriem” arī nevar — savām acīm jāredz, kur īsti nauda tērēta, tā teikt, “jāpatausta drēbe” savām rokām.
Ar sporta skolotājas gādību
Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestāde “Zīlīte” no bankas saņēma 400 latu sporta laukuma iekārtošanai. Šajā “dārziņā” bērnu ir tik daudz, ka sporta zāli nācās pārveidot par grupas telpu, tāpēc sporta nodarbības bērniem notika ārā — sporta laukumā, kurā nekādu īpašu rīku nodarbībām nebija. Laukumu vajadzēja iekārtot pēc iespējas labāk, lai bērni varētu apgūt visas programmā paredzētās prasmes.
Izrādās, dažos bērnudārzos ir pat sporta skolotājas. Tāda ir arī “Zīlītē”, un tieši Anita Luckāne ar savu neatlaidību un izdomu panāca, ka “dārziņam” tagad ir sporta nodarbībām piemērots laukums. Bērni var rāpties pa īpašu sienu, mest bumbas grozā, līst cauri apļiem, pārvarēt “aizu” pa trošu tiltiņu utt. Anitas kundze atklāj, ka viņai ar kokmateriāliem palīdzējis toreizējais “Nelss”, galdniecības darbos — Aizkraukles arodvidusskolas audzēkņi, neatteikuši pastrādāt arī bērnu vecāki.
Spilgts akcents
šosejas malā
Savu projektu bankai bija iesnieguši arī pļaviņieši, iegūstot 383 latus solu un atkritumu tvertņu izgatavošanai un izvietošanai strītbola laukumā Daugavas ielas 50. nama pagalmā. Soli ir pamatīgi, no guļbaļķiem, zaglim tos aiznest nebūs viegli. Taču, lai soli ilgāk kalpotu, ziemā tos tomēr novietos telpās.
Pļaviņu novada jauniešu iniciatīvu centra “Ideja” vadītāja Ināra Upeniece rāda padarīto un stāsta, ka jaunieši daudz padarījuši un ļāvuši vaļu fantāzijai. Soli nokrāsoti krāšņos toņos, katrs no tiem — savādāks. Pie reizes spilgtās krāsās izkrāsotas arī līdzās esošā bērnu laukuma rotaļu elementu detaļas.
Zaļā klase
lapenītē
Par Pilkalnes muižu un tās saimnieku Valdi Tomsonu “Staburagā” esam stāstījuši vairākkārt. Todien, kad, lietum līstot, iebraucām muižas pagalmā, gandrīz bija pabeigts klāt par Eiropas naudu iegūtais jumts kūtij. Simtgadīgo koku dzelteno lapu ieskauts, tas spilgti vēstīja, ka senā muiža pamazām atdzimst. Var sargāt un lolot apkārtējās vides pirmatnīgumu un neskarto daiļumu, taču ēkām vajadzīgs pamatīgs un drošs segums, kas tās sargās vēl vismaz 100 gadu.
Pēc tādiem principiem būvēta arī lapenīte ar kārniņu jumtu dīķmalā. Tā domāta vides izglītības semināriem un radošajām darbnīcām jauniešiem, nevalstisko organizāciju dalībniekiem un citiem interesentiem. Karstā dienā lapenītē var paglābties no saules, bet negaisa laikā — no lietus, nav jāskrien krietnu gabalu līdz dzīvojamajai mājai vai klētij. Te gan vēl daudz darāmā apkārtnes labiekārtošanā. Klientu kluba “Mēs paši” eksperti, kuri iepriekš ne reizi nebija Pilkalnē bijuši, bija gandarīti, ka bankas piešķirtā nauda lietderīgi izlietota. Saimnieks pastāstīja arī par citiem projektiem, ko izdevies īstenot, atjaunojot gan dzīvojamo māju, gan klēti, kurā ir Latvijā vienīgā seno laiku daudzplauktu kalte.
Leģendu nakts
Ērberģes muižā
Sieviešu biedrības “Ērberģietes” dalībnieces ir ļoti aktīvas projektu rakstītājas gan Hipotēku un zemes bankas, gan Eiropas fondu, gan dažādiem citiem konkursiem. Klientu klubs “Mēs paši” jau ir devis naudu vairākām ērberģiešu iecerēm. Šoreiz 400 latu atvēlēts tūrisma izziņas takas veidošanai, iedzīvinot Ērberģes muižas leģendas. Bija paredzēts arī sagatavot gidus un uzšūt viņiem autentiskus tērpus. Par šo projektu daudz nestāstīšu, jo tā iedzīvinājums plaši aprakstīts mūsu žurnāla “Dzīvespriekam” nule iznākušajā oktobra numurā.
Ekspertiem šoreiz neizdevās izbaudīt Leģendu nakti un raganu zupu, jo bijām atbraukuši diennakts gaišajā laikā. Tomēr redzētais ieintriģēja, un vairāki no ekspertiem apņēmās šurp noteikti atbraukt citā reizē. Mūs gan pacienāja ar raganu vīna malku un Ērberģes muižas parka cukurotajām “sliekām”…
Pa šosejas malu
nebūs jāiet
Secē ekspertus veda rādīt divus īstenotos projektus. Ziņas par tiem “Staburagā” jau nedaudz ir pavīdējušas. Fotogrāfijā redzēta arī 370 metru garā taciņa ar 50 metru laipu un 10 metru tiltiņu, kas Seces pagasta centru savieno ar biedrības “Greblis” ēku. Šajā baznīcai piederošajā mājā, kurai jauns jumts pagaidām uzklāts tikai pusei, iekārtota bērnu rotaļu istaba, trenažieru zālīte un jauniešu klubiņš. Ļoti daudz paveikts pašu spēkiem talku veidā.
Šī taka ir ļoti noderīga ne tikai tāpēc, ka taisni var tikt no centra uz klubiņu, bet lielākoties tāpēc, ka skolēniem nebūs jāiet pa jaunā asfaltētā lielceļa malu, jo satiksme pa to droši vien būs intensīva. Vienīgais, kas te vēl jāuzlabo, ir nekoptā, garu zāli un krūmiem aizaugusī apkārtne.
“Mūsu mājas i
r Secē”
Tāds nosaukums dots otram projektam, kuru iesniedza Andra Simanova. Projektā bija paredzēts izveidot un ierīkot vides objektu “Saules zīme” kā piemiņas zīmi lauku sētai, izmantojot koku, dolomītu un mālu. Objekta centrā paredzēts māla “herbārijs” — iespiedumi mālā — ar lauku sētām raksturīgām latviskām zīmēm un augu nospiedumiem. Saules zīmi lietus dēļ gan šoreiz redzējām tikai fotogrāfijās. Tāpat kā ārstniecības augu ģeometriskos stādījumus. Šie augi vasarā rūpīgi savākti, un amatniecības radošajā darbnīcā tie sapildīti linu maisiņos, izveidojot smaržīgus spilventiņus.
Piešķirtās naudas (Ls 364) pieticis arī projekta otrās daļas realizācijai — lauku sētu vēsturisko nosaukumu apzināšanai, izveidojot un ierīkojot 20 lauku sētu nosaukumu zīmju. Tās gan apskatījām. Māju norādes ir vienkāršas, askētiskas, toties kalpošot ilgi, jo ar darbmācības skolotāja Jura Driķa palīdzību nosaukumi kokā iededzināti un zīmes noturīgu krāsu nokrāsotas. Darbā iesaistīti un aktīvi darbojušies vietējie jaunieši.
