Zemgales apgabaltiesa neretietei Jeļenai Rakickai par naudas piesavināšanos lielos apmēros no akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” klientiem piespriedusi brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem.
Zemgales apgabaltiesa neretietei Jeļenai Rakickai par naudas piesavināšanos lielos apmēros no akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” klientiem piespriedusi brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem, nosakot sodu nosacīti, ar pārbaudes laiku uz trijiem gadiem. Viņai jāatmaksā bankai arī 13 tūkstošu latu lielie zaudējumi.
Vaino datoru
Strādājot akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” Aizkraukles filiāles Neretas klientu apkalpošanas centrā, Jeļena Rakicka ilgākā laikā apkrāpusi klientus, piesavinoties vairāk nekā desmit tūkstošu latu.
Rakickas kundze skaidro, ka iztrūkums bankā radies datora kļūdas dēļ. Tas, iespējams, pieļauts nezināšanas un noslogotības dēļ. Arī jaunā datorprogramma vēl pilnībā neesot bijusi apgūta.
Ar nezināšanu aizbildināties nevar
Zemgales apgabaltiesas spriedumā gan teikts, ka Neretas klientu apkalpošanas centra darbiniece tik nezinoša nemaz nav bijusi. Krājbankas Aizkraukles filiāles darbinieki Rakickas kundzi raksturo kā pieredzējušu un zinošu darbinieci, kura par neskaidrībām vienmēr telefoniski konsultējusies ar kolēģiem Aizkrauklē. Arī ar noslogotību aizbildināties nav nozīmes, jo, kā liecina bankas Neretas klientu apkalpošanas centra apmeklētāji, rindā nekad nav bijis jāstāv.
Izmanto klientu uzticību
Nauda piesavināta, izmantojot klientu uzticību un solīdo vecumu. Apkrāptie tiesā stāstījuši, ka vairākus gadus ir Krājbankas klienti. Vienmēr viņus apkalpojusi Rakickas kundze, kurai cilvēki uzticējušies. Uzklausījuši padomu, kā izdevīgāk noguldīt naudu, parakstījuši visus dokumentus, ko bankas darbiniece likusi, un rakstītajā īpaši nav iedziļinājušies. Rakickas kundze pat bijusi tik laipna, ka pie vienas klientes noslēgt līgumu par naudas noguldīšanu bankā devusies uz mājām.
Vistraģiskākais, ka apkrāptie izrādījās lielākoties gados veci cilvēki, kuru vienīgais ienākums ir pensija un nedaudz naudas, ko iegūst saimniecībā. Vienam no viņiem šogad paliek 97 gadi.
No mazumiņa sakrājas tūkstoši
Cilvēki uz banku devušies noguldīt savus ietaupījumus: viens naudu par pārdotajiem lopiem, kāds izņēmis naudu Baltijas Tranzītu bankā, kura likvidēja filiāli Neretā, un nolēmis noguldīt Krājbankā, cits uz banku nesis bezdarbnieka pabalstu un iekrājumus. Summas nebija lielas, taču katram klientam šī nauda noteikti bija ļoti vajadzīga un atlicināta kādam konkrētam mērķim. No katra paņemot pa mazumiņam, sakrājies aptuveni 13 tūkstošu latu.
Pieņemot naudu, bankas darbiniece ar klientu noslēgusi līgumu, taču darījumu nereģistrēja un neievadīja to bankas datubāzē, kā arī neizdrukāja kases ieņēmumu orderi. Noslēgtos līgumus viņa neielika klientu lietās un saņemto naudu bankas kasē neiemaksāja.
Iztrūkums atklājas pēc audita
Iztrūkumu klientu kontos konstatēja pagājušā gada maijā, kad bankā veica auditu. Atklājās, ka bankas datubāzē nav ziņu par kāda klienta kapitālnoguldījumu. Pēc šī atklājuma notika revīzija, taču Rakickas kundze bankas Aizkraukles filiāles vadībai neko ticamu par iztrūkumu klientu kontos paskaidrot nevarēja. Viņa uzrakstīja atlūgumu, no pārdzīvojumiem pat saslima un divas dienas pavadīja slimnīcā.
Klientiem samaksā banka
Jeļena Rakicka tiesā neatzina, ka apzināti būtu apkrāpusi klientus, taču ar darba devēju noslēgtais līgums paredz Rakickas kundzes materiālo atbildību. Tiesa tomēr pierādījusi, ka šīs darbības viņa veikusi apzināti, tāpēc par nodarījumu būs jāatbild.
Lai neciestu klienti, banka viņiem naudu atmaksāja. Taču Jeļenai Rakickai šī summa — 13821,64 lati — jāatmaksā bankai. Tiesa uzskatīja, ka izolēt no sabiedrības tiesājamo nav lietderīgi, tāpēc piesprieda nosacītu sodu. No 2001. gada maija Jeļena Rakicka nestrādā darbu, kas saistīts ar naudu un citām materiālām vērtībām. Tiesas spriedumā rakstīts, ka patlaban viņa nestrādā vispār.
