Kā “Staburags” uzzināja preses konferencē, kuru reģionālo laikrakstu redaktoriem rīkoja akciju sabiedrība “Hansabanka”, bankomātu skaits Latvijas reģionos, tajā skaitā arī Aizkraukles rajonā, nākamgad strauji nepalielināsies.
Kā “Staburags” uzzināja preses konferencē, kuru reģionālo laikrakstu redaktoriem rīkoja akciju sabiedrība “Hansabanka”, bankomātu skaits Latvijas reģionos, tajā skaitā arī Aizkraukles rajonā, nākamgad strauji nepalielināsies, jo viena bankomāta apkalpošana bankai izmaksā ap 800 latu mēnesī.
“Hansabanka” šobrīd Latvijā kļuvusi par norēķinu karšu biznesa līderi, jo izsniegusi visvairāk — jau 330 tūkstošu — norēķinu karšu. No visām “Hansabankas” izsniegtajām norēķinu kartēm šīgada septembrī 130 tūkstošu karšu izsniegts reģionos. Tas, protams, ir jauki, taču neraksturo patieso situāciju laukos. Bankas kartes var izmantot tikai rajonu centros strādājošie, jo mazpilsētu un pagastu iedzīvotājiem līdz tuvākajam bankomātam jābrauc desmitiem kilometru.
Pļaviņām un Koknesei jāpagaida
Bez komisijas maksas “Hansabankas” klienti var izņemt naudu jau no 530 automātiem, tomēr bankomātu vēl nav pat visos rajonu centros. Tāpēc pāragri cerēt, ka “Hansabankas” bankomāts drīzumā varētu būt, piemēram, Pļaviņās vai Koknesē. Lai bankomāts sevi atpelnītu, apdzīvotajā vietā jābūt vairāk nekā tūkstotim klientu.
Šobrīd izveidojusies absurda situācija: no vienas puses, banka ieinteresēta izsniegt vairāk norēķinu karšu, bet cilvēki nav ieinteresēti tādu saņemt, jo nevar pilnvērtīgi izmantot. Tas attiecas ne tikai uz bankomātu nepietiekamību. Nevar izmantot arī internetbanku, jo nav sava datora vai apdzīvotajā vietā nav sabiedriskā internetpieslēguma, nevar ar karti iepirkties, jo mazie veikali neslēdz līgumus par POS termināla (norēķinu vieta ar karti — aut.) ierīkošanu, utt.
Četras bankas vienuviet
Pirmo bankas automātu “Hansabanka” ierīkoja 1995. gadā. Taču 2002. gadā Latvijā bankām kopumā ir jau 823 bankomāti — viens bankas automāts vidēji 2900 iedzīvotājiem. “Hansabankai” ir vislielākais bankas automātu tīkls, kas ierīkots vienai bankai (197), 123 — Rīgā, 74 — reģionos.
Lai klientiem būtu ērtāk, četras bankas — “Hansabanka”, Latvijas Krājbanka, Pirmā banka un Unibanka — izveidojušas lielāko bankomātu tīklu (529 bankomāti) Latvijā, no kura var izņemt skaidru naudu bez papildus komisijas maksas neatkarīgi, kuras bankas klients esi.
Pieaugs norēķini ar kartēm
Kā prognozē “Hansabankas” valdes priekšsēdētājas vietnieks Uģis Zemturis, 2003. gadā bankas automātu skaits būtiski nepieaugs, toties pakāpeniski palielināsies POS terminālu skaits. 1999. gadā Latvijā bija 3350 POS terminālu, taču pēdējo triju gadu laikā POS terminālu skaits palielinājies par 70 procentiem (7444 šogad). “Hansabankai” vien šobrīd ir 1320 POS terminālu, bet līdz gada beigām to skaits var palielināties līdz 1500.
Lielākais pieaugums, protams, ir ekonomiski aktīvākajos reģionos — Kurzemē un Vidzemē, kur attīstās ražošana, tūrisms, palielinās iedzīvotāju pirktspēja. Aizkraukles rajonā ir tikai četri “Hansabankas” POS termināli — tikpat, cik vasarā Cēsīs un Bauskā, bet tagad šajās pilsētās ir jau pa piecām šādām norēķinu vietām. No rajoniem visvairāk POS terminālu ir Ventspilī (72), Saldū (33), Liepājā, Jelgavā (pa 30) un Tukumā (29). Turpmāk lielākais pieaugums plānots Valmierā, Daugavpilī un Liepājā.
Viedkarte jeb čipkarte drošāka
Kā informē “Hansabankas” Norēķinu karšu nodaļas vadītāja Ināra Tiltiņa, 2003. gada sākumā Latvijā sāks izmantot pirmās viedkartes jeb čipkartes. Tas ir jaunākais bankas projekts, kuram šobrīd tērē daudz laika un naudas. “Hansabanka” prognozē, ka projekta ieviešanas izmaksas varētu sasniegt ap 1 miljonu latu.
Kāpēc nepieciešama viedkaršu ieviešana? Galvenā šādas kartes priekšrocība ir drošība, jo samazinās viltojumu iespējas. Otrs būtisks ieguvums ir tas, ka, izmantojot viedkarti, samazinās apstrādes izmaksas, jo ikreiz nav jāsazinās ar banku. Personas identifikācijas kodu pārbauda pirkuma veikšanas brīdī, izmantojot elektronisko atslēgu, kura glabājas kartē. Turklāt čipkartē var iekļaut vairāk informācijas nekā kartēs ar magnētisko lenti.
Banka tomēr sākumā paredz izsniegt kartes gan ar magnētisko celiņu, gan čipu, jo visā pasaulē vienlaikus norēķinu kartes netiks uzlabotas.
Puse tirgus vēl brīva
“Hansabankas” vadošās amatpersonas uzskata, ka Latvijā norēķinu karšu potenciāls apgūts tikai par 50 procentiem un valsts tirgū ir vieta vēl apmēram miljonam norēķinu karšu. Galveno norēķinu karšu tirgus daļu joprojām kontrolēs trīs Latvijas lielākās bankas.
Prognozē arī, ka nākamgad vietējo jeb konta karšu skaits saruks, toties pieaugs starptautisko maksājumu karšu — gan debetkaršu, gan kredītkaršu — skaits.
Labāk iztiktu bez seifa
“Hansabankas” darbinieki žurnālistiem viesmīlīgi izrādīja bankas telpas — sākot ar pašu svarīgāko, kur koncentrējas informācija par miljoniem bankas automātos ar kartēm notiekošo transakciju (darbību — aut.), un beidzot ar dzelzs seifiem, kur glabājas skaidrā nauda.
Banka gan ieinteresēta, lai norēķinu ar skaidro naudu būtu mazāk, jo tās apstrāde un bankomātu apkalpošana ir viens no dārgākajiem procesiem bankas darbībā. Tad nevajadzētu arī pamatīgo seifu. Daudz izdevīgāki gan bankai, gan pašam cilvēkam ir bezskaidras naudas norēķini, kurus turpmāk veicinās arvien vairāk, radinot iedzīvotājus kārtot maksājumus no konta uz kontu.
