Šobrīd atkal dzīvojam līdzi pasaules čempionātam hokejā, kas notiek Baltkrievijā. Kopā ar draugiem svētdienas naktī atgriezāmies no Minskas, kur vērojām divus mačus — mūsu valstsvienības spēles ar Somijas un Vācijas izlasi. Ar somiem tā bija vēsturiska cīņa, jo šīs valsts spēlētājus Latvija vēl nebija uzvarējusi.
Tā kā iepriekšējie čempionāti notika tālākās valstīs, tad Baltkrievija šķita piemērots variants, lai dotos uz šo sportisko pasākumu. Turklāt hokeja spēles biļete bija kā vīza, kas atviegloja ieceļošanu. Šo valsti jau sen vēlējos apmeklēt, jo biju par to dzirdējis tik daudz pretrunīga, ka vajadzēja pārbaudīt nostāstu patiesību. Pārsteidzoši, ka no šī brauciena visspilgtāk atmiņā palicis ne tik daudz hokejs kā pati Baltkrievija. Mūs visu laiku mēģina pārliecināt, ka šī valsts palikusi kā Padomju Savienības piemineklis un veikalā nav nekā vairāk par pienu un maizi. Patiesībā viss ir citādi. Vēl ar citiem pārspriedām, ka Latvijai vajadzētu daudz mācīties no šīs kaimiņvalsts. Sakoptības ziņā Latvija un Rīga nobāl Baltkrievijas priekšā. Bijām par to ļoti pārsteigti. Nekur apkārt nemētājas nekādi atkritumi, zālīte nopļauta, un viss ir tīrs. Sapratām, ka tā tas ir ne tikai šādu lielu pasākumu laikā, bet ikdienā.
Pie mums stāvlaukumi šosejas malā vienmēr ir piegružoti, bet tur valdīja perfekta kārtība. Nezinu, kā baltkrievi to panāk, bet iespaids bija ļoti labs. Turklāt pirmais, ko izdzirdējām radio Baltkrievijā, bija Eiropas hiti.
Arī hokeja halle Minskā ir varena. Interesanti, ka alu tur var nopirkt, bet zālē ienest nedrīkst. Acīmredzot tā tiek domāts par kārtību. Daži latviešu fani, kurus redzēju Minskā, radīja negatīvu iespaidu Latvijas tēlam. Daļa no viņiem, iespējams, pat neapzinājās, kur ir. Redzot apkārt lielo kārtību, biju pārsteigts, ka atbraukušie viesi vienkārši atļaujas visu piedrazot. Daļa latviešu bija arī ļoti agresīvi noskaņoti, par ko sūdzējās paši baltkrievi un citu valstu pārstāvji.
Man patīk dažādi sportaveidi, kuros startē Latvijas sportisti. Agrāk hokejam līdzi sekoju vairāk. Tomēr tagad ir jaunas izjūtas, jo vērot mūsu valstsvienību klātienē ir kas īpašs. Kamēr izjūtas nav noplakušas, hokeja spēles tepat “Arēnā Rīga” tagad, visticamāk, liktos pliekanas. Grūti gan prognozēt, kā mūsējiem veiksies turpmāk. Domāju, ka izšķirošā būs spēle ar Šveices izlasi. Ja būs iespēja, apmeklēšu arī nākamo hokeja čempionātu Čehijā.
Lai arī Minska ir salīdzinoši tuvu, ceļā uz turieni un atpakaļ pavadījām ilgāku laiku. Uz robežas nācās gaidīt trīs stundas. Hokeja fanus robežsargi tomēr tā nepārbaudīja, lai gan vienubrīd šķita — aizkavēsimies tik ilgi, ka darbā vajadzēs ņemt atvaļinājumu. Tomēr viss bija labi.
Tāpat kā sportā, popmūzikā viens no lielākajiem notikumiem pagājušajā nedēļā bija “Eirovīzijas” konkurss. Kādreiz arī man tie bija svētki, bet pēdējos gados šim konkursam nepievēršu tik lielu uzmanību. Latvijai jau sesto gadu neizdodas iekļūt finālā. Manuprāt, šīgada Latvijas pārstāvji ne uz ko daudz cerēt arī nevarēja. Es gan biju domājis, ka uzvarēs Ukrainas pārstāvji, ņemot vērā politisko situāciju šajā valstī.
Ikdienā politikai daudz līdzi nesekoju, bet, ielūkojoties interneta ziņu portālos, informāciju gūstu. Tikai bieži vien tā ir tik vienveidīga, arī par Ukrainu, kas šobrīd ir ziņu topa augšgalā. Diemžēl neko nozīmīgu uzzināt gan nevar, jo vairāk uzsvērts tiek tas, ko pateicis vienas vai otras valsts politiķis. Visi tikai apmainās frāzēm, bet Putins turpina rīkoties tālāk, kā vēlas. Tas viss atgādina reiz vēstures stundās dzirdēto — savulaik Eiropa piekāpās Vācijai, līdz bija par vēlu un sākās karš. Arī tagad citas valstis Putinam vien pakrata ar pirkstu, bet viņš tikai dara.
Savulaik mans mīļākais gadalaiks bija ziema, bet, kopš strādāju uzņēmumā, kas nodarbojas ar autoceļu kopšanu, tā vairs nav, jo šis laiks mums parasti ir saspringtākais. Vairāk priecājos par pavasari, jo pēdējos gados iepatikusies braukšana ar laivu, kurā mani “ievilka” draugs. Sacensībās nepiedalos, bet dodos vienkārši braucienos pa Daugavu un citām upēm. Interesanti ir sēdēt laivā upes vidū, piemēram, pretī Jēkabpilij, un vērot cilvēkus ikdienas gaitās. Tad var paraudzīties uz lietām no cita skatpunkta. Patīk arī braukt ar velosipēdu. Piedalos sacensībās šajā sportaveidā, bet vairāk to daru savam priekam.
