No kādiem bērziem un kā labāk tecināt sulas, kā uz to reaģē koks — stāsta pensionēts meža patologs Jāzeps Vuškāns.
No kādiem bērziem un kā labāk tecināt sulas, kā uz to reaģē koks — stāsta pensionēts meža patologs Jāzeps Vuškāns.
Vislabāk stikla traukos
Sulas iegūst tikai no veseliem kokiem. Kanāliņu sulu tecināšanai izurbj 30—40 cm augstumā virs zemes. Ērtības labad urbšanas vietā kreveļaino mizu 5×5 cm laukumiņā attīra, neskarot lūksnas kārtu. Kā labāko ieteic 1,5 cm resnu urbi un urbšanas dziļumu koksnē 3—5 cm, neskaitot mizu. Urbj tā, lai iestiprinātā silīte būtu slīpa sulu labākai tecēšanai. Tās garums — aptuveni 18 cm. Šo notekrenīti labāk gatavot no bērza vai liepas. Sulu vākšanai vislabākie ir stikla trauki.
Ziemeļu pusē vismazāk
Kurā koka pusē labāk urbt? Novērots, ka sulas labāk tek no stumbra rietumpusē izurbta kanāliņa, pēc tam — dienvidu un austrumu pusē. Vismazāk sulu iztek no urbuma ziemeļu pusē. Atkarībā no koka resnuma ir noteikts, cik urbumu drīkst būt. Ja koka diametrs ir no 20 līdz 24 cm, urbj tikai vienu kanāliņu, ja diametrs ir 28—32 cm — divus, ja 36—40 cm — trīs, izvietojot tos vienmērīgi apkārt kokam. Atkārtojot sulu tecināšanu nākamajā gadā, urbj tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā, tikai vismaz 5 cm attālumā no iepriekšējā, vienalga uz kuru pusi. Urbjot koka celma augstumā, tas nepazemina koksnes kvalitāti.
Sulu tecināšanu pārtrauc, kad tās sāk zaudēt dzidrumu. Urbumu vietas vislabāk aiztaisīt ar dārza vasku vai logu ķiti, vai arī ar bērza koka korķi. Urbumā nedrīkst atstāt skaidiņas, jo vēlāk tās sāk trūdēt.
Sulu tecināšanas beigās briest pumpuri, pamostas skudras, tauriņi, mušas, plaukst pavasara puķes.
Saldākas no kuplākiem kokiem
Kas notiek ar urbuma rētu? Stumbra apakšdaļā ap tecināšanas kanāliņu koksne maina krāsu, izveidojas tā sauktā “rētaudu koksne” ar brūngani iesarkanu krāsojumu. Visa urbuma vietas koksne maina krāsu viena metra augstumā, uz apakšpusi — 30—40 cm, uz sāniem — ap 6 cm, uz serdes pusi — 2 cm. Šīm bioķīmiskajām audu izmaiņām ir pašaizsardzības nozīme. Koksne šajās vietās kļūst blīvāka.
Saldākas bērzu sulas iegūst no pieaugušiem kokiem ar kuplu vainagu, kuri aug sausākās vietās.
(“Ādere”)
***
Fakts. Rūpniecisku sulas ieguvi valsts mežā sāka 1974. gadā. Astoņdesmitajos gados Latvijas mežrūpsaimniecībās ieguva un realizēja 1200—1500 tonnu sulu.Vēl 1990. gadā ieguva 958 tonnas sulu. Tagad bērzu sulu rūpnieciski vairs neiegūst.
