Ceturtdien, 31. maijā, Saeima balsos par jauno valsts prezidentu.
Ceturtdien, 31. maijā, Saeima balsos par jauno valsts prezidentu. Saistībā ar to savas domas lūdzām izteikt Saeimas deputātam aizkrauklietim Leonam Līdumam, kurš Saeimā darbojas Tautas partijas frakcijā, un Ligitai Silaraupai no Zaļo un zemnieku savienības.
Leons Līdums:
— Kuru prezidenta kandidātu jūs atbalstāt?
— Sākumā prezidenta amatam atbalstīju Arta Pabrika kandidatūru, vēlāk kā deputāts un Tautas partijas frakcijas loceklis biju par Māri Riekstiņu. Tagad koalīcija par savu kandidātu izvēlējās Valdi Zatleru. Sākumā skeptiski raudzījos uz šo izvēli, bet manas domas mainījās pēc tikšanās ar šo kandidātu frakcijas sēdē. Atklāti iztaujājām Zatleru par visiem jautājumiem, un es viņā saskatu cilvēcību un vēlmi kaut ko darīt Latvijas labā. Jau sākumā uzskatīju, ka nākamajam Latvijas prezidentam jābūt cilvēkam, kurš nepārstāv nevienu partiju, un Zatlers tāds ir. Nepatīkami, ka tagad sākas visādu grēku un nejēdzību meklēšana viņa biogrāfijā, tas šķiet nevajadzīgi.
Ja neviens no abiem patlaban izvirzītajiem kandidātiem pirmajā vēlēšanu kārtā vajadzīgo skaitu balsu neiegūs, iespējams, varbūt otrajā vēlēšanu kārtā izvirzīs vēl kādu kandidātu. Oficiālu apstiprinājumu tam neesmu guvis, taču presē lasu, ka prezidenta vēlēšanās varētu kandidēt arī Egils Levits. Viņš ir cienījams cilvēks un arī būtu piemērots šim augstajam amatam.
— Par kuru kandidātu jūs balsosiet?
— Es balsošu par Zatleru. Cienu arī Endziņa kungu, taču uz to, kādam jābūt valsts prezidentam, raugos plašāk: lai viņam būtu sava nostāja dažādos svarīgos jautājumos, svarīgs arī vecums. Atzīšos, ka man ir saistošs koalīcijas balsojums un esmu no tā ietekmējies, taču neviens nav noteicis, par kuru no kandidātiem mums jābalso. Balsojums būs aizklāts, un mēs varam balsot pēc savas sirdsapziņas.
Ligita Silaraupa:
— Tikāmies ar sākotnējiem prezidenta amata kandidātiem Māri Riekstiņu un Karinu Pētersoni. Ja man būtu jāizvēlas no šiem diviem pretendentiem, balsotu par Māri Riekstiņu, jo viņš man likās kompetents valsts pārvaldes jautājumos. Viņš uzsvēra, ka liela uzmanība jāvelta ne tikai ārpolitikai, bet arī valsts iekšpolitikai. Simpātiska bija arī viņa saimnieciskā domāšana.
Tikāmies arī ar valdošās koalīcijas izvirzīto kandidātu Valdi Zatleru. Tā bija paplašināta sēde, kurā piedalījās ne tikai mūsu frakcijas deputāti, bet arī koalīcijas partiju padomju pārstāvji. Pēc izvērstas diskusijas pieņēmām lēmumu atbalstīt šo kandidātu. Manuprāt, Zatlera kungs ir stingrs savos uzskatos, un viņš nebūs “viegli lokāms”. Tieši politiskās pieredzes trūkums viņam ļauj uz lietām paraudzīties svaigu skatu un it kā no malas. Viņš vēl nav iegrimis politiskās darbības rutīnā, un atbalstāma ir viņa vēlme mainīt un sakārtot valstī daudzas lietas.
Sabiedrības aptaujas gan rāda, ka cilvēki prezidenta amatā vēlas redzēt otru šī amata kandidātu Aivaru Endziņu, taču esmu pārliecināta, ka pēc kāda laika Zatlera kungu kā prezidentu ieraudzīsim pavisam citā gaismā. Viņš izceļas ar konstruktīvu domāšanu un nopietnu stāju.
Izskanējuši pārmetumi, saistīti ar pacientu pateicības dāvanu pieņemšanu viņa ārsta praksē. Protams, tas ir negatīvi vērtējams, taču uzskatu, ka tas bija drosmīgi — atzīt to publiski.
Šobrīd sabiedrībā valda negatīvisms, un arī saistībā ar prezidenta vēlēšanām sabiedrība ir sašķēlusies, tāpēc jaunā prezidenta uzdevums būs veidot saliedētu sabiedrību ar pozitīvu skatījumu uz lietām. Domāju, ja Zatlers savā pašreizējā darbavietā spēja izveidot saliedētu un profesionālu komandu, viņš arī prezidenta amatā spēs ap sevi pulcēt tādus pašus cilvēkus.
