Aizkraukliete Natālija Jankina, kurai ir 23 gadi, šogad pirmo reizi piedalīsies vēlēšanās, jo Latvijas pilsonību ieguvusi 2000. gada maijā.
Aizkraukliete Natālija Jankina, kurai ir 23 gadi, šogad pirmo reizi piedalīsies vēlēšanās, jo Latvijas pilsonību ieguvusi 2000. gada maijā.
Natālija dzimusi un augusi Aizkrauklē, beigusi 1. vidusskolu. Tēvs Vladimirs ir dzimis Jaunjelgavā, bet māte Ļubova Ukrainā, viņiem abiem Latvijas pilsonības nav. Natālijas māsa Marina pilsonību ieguvusi šogad.
Māsa jau studē. Natālija šovasar iestājusies Rīgas 1. medicīnas skolā un pēc četru gadu mācībām iegūs ārsta palīdzes profesiju. Viņa labi runā latviski un lepojas, ka ir Latvijas pilsone.
— Vai pilsonību ieguvāt bez problēmām?
— Naturalizācijas procedūra nebija ilga — februārī iesniedzu dokumentus un maijā jau saņēmu pilsonību un Latvijas pilsones pasi. Manam draugam Rīgā nācās gaidīt ilgāk, jo tur ir rinda. Jautājumi, uz kuriem naturalizācijas procesā bija jāatbild, grūtības nesagādāja.
Pases saņemšana man bija lieli svētki, jo, nebūdama pilsone, tomēr labi nejutos.
— Kāpēc?
— Jutos tā, it kā man nepamatoti būtu nodarīts pāri. Esmu dzimusi Latvijā, te dzīvoju un dzīvošu, tāpēc diezgan neizprotama man šķita naturalizācijas politika. Uzskatu, ka cilvēkam jādod tās valsts pilsonība, kurā viņš dzimis. Iebraucējiem var būt savādāk, bet ne mums, tepat dzimušajiem. Kur lai meklējam patvērumu, ja ne savā dzimtenē?
Iegūstot pilsonību, atrisinās arī daudzas sadzīves problēmas. Piemēram, daudz vienkāršāk iegūt vīzu, ja vēlas braukt uz ārzemēm.
— Vai gribat dzīvot ārzemēs?
— Nē. Cilvēks gan nekad savu likteni nevar paredzēt, varbūt kādreiz nāksies dzīvot ārpus Latvijas, tomēr mana sirds būs te. Uzskatu, ka esmu Latvijai piederīga un nekur citur īsti labi nejutīšos.
— Jūs pirmo reizi piedalīsieties balsošanā — vēlēsiet 8. Saeimu. Vai tas jūsu dzīvē būs liels notikums?
— Vēlēšanas droši vien līdzināsies pases saņemšanai. Par politiku gan daudz neinteresējos, jo man nav informācijas par partijām.
— Pirms vēlēšanām taču ir tik daudz dažādu politisko reklāmu!
— Es ļoti reti skatos televīziju un vēl mazāk klausos radio. Dažas sociāldemokrātu un apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” idejas man šķiet simpātiskas, tomēr vēl nezinu, par kuru partiju balsošu. Zinu tikai vienu — vēlēšanās piedalīšos. Tās man būs pirmās, tāpēc īpašs notikums manā dzīvē.
