Ar nelielu pārsvaru — 56,9% par un 43,1% pret — Somija referendumā 1994. gada 16. oktobrī nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Ar nelielu pārsvaru — 56,9% par un 43,1% pret — Somija referendumā 1994. gada 16. oktobrī nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Helsinkiešu balsis bija izšķirošās, kas ievilka savienībā arī laukos dzīvojošos, kuru vairākums bija pret. Ko toreiz teica un ko šodien saka somu laucinieki?
Viņi daudz stāstīja, mēs nesapratām
— Mēs abi ar vīru balsojām pret ES, jo mūs uztrauca tas, ka ES varētu izputināt mūsu saimniecību, — stāsta Pirko Heikila. — Daļa no mūsu bažām piepildījās. Vara no Somijas parlamenta pārcēlās uz ES Parlamentu. Daudz vairāk papīrdarba — kad sniegs vēl ir uz lauka, jāveido plāns, ko un kur stādīs. Ja kaut ko neizdarām tā — no satelīta nofotografēs. Govīm tagad ir divas krotālijas — viena nacionālā, otra — Eiropas. Bet pats trakākais — par vienu trešdaļu nokrita piena cenas.
— Vai to nezinājāt pirms tam?
— Vispār jau viņi daudz stāstīja, bet mēs īsti nesapratām, kā tas izpaudīsies, — atzīst somu zemniece.
Tagad arī dažs latviešu saimnieks saka: balsošot pret, tāpēc ka somu zemnieki arī balsoja pret. Vai tiešām viņš nezina, ka Latvijā piena cena par trešdaļu celsies, kamēr Somijā tā par trešdaļu krita?
Pirmā ES pazīme, ko somi manīja savā saimniecībā, bija liellopu dzeltenie auskari, otrā — inspektori, kuri pārbaudīja šīs krotālijas. Jo lielie ES maksājumi par hektāru vai liellopa galvu pieprasīja stingrāku kontroli. Papīrdaudzums un inspekciju skaits saimniecībās dubultojās. Somi dusmojās, bet raksturs lika ievērot visus noteikumus un akurāti pildīt priekšrakstus. Tas, ka inspekcijas tomēr vajadzīgas, pierādījās 1998. gadā, kad valsts rietumu daļā tika pieķerta ražotāju grupa, kas bija iemanījusies saņemt vairāk nekā miljonu eiro par neeksistējošām cūkām…
Nezinot balsoja PAR?
Vai informētība izšķīra referenduma iznākumu? Aptaujās īsi pirms došanās balsot noskaidrots, ka tikai mazliet vairāk par trešdaļu (37%) pārzina ar ES saistītos jautājumus, bet 62% uzskatīja sevi par slikti informētiem. Kaut, manuprāt, dalībvalstu skaita zināšana nevar būt izšķiroša lēmuma pieņemšanā par iestāšanos, tomēr vispārējo zināšanu līmeni tā, protams, parāda. Tikai katrs otrais tolaik zināja, ka ES ir 12 dalībvalstu un ka arī Austrija gatavojas iestāties savienībā.
Tātad ne jau zināšanas somu izvēli nosvēra par labu kopdzīvei. Kas tad? Visbiežāk minētais arguments bija Somijas ekonomikas izaugsme, ietekme un starptautiskā sadarbība, somu kultūras identitāte un Somijas drošība. Somija savu lēmumu pieņēma drīz pēc puča izgāšanās un PSRS sabrukuma, un Krievija mudināja somus nestāties.
Somi tomēr bija ļoti nacionāli noskaņoti. Tikai viena piektdaļa bija internacionāli orientēti. Tādējādi eiropeiskās diskusijas par kopīgām vērtībām bija lemtas neveiksmei, bet tieši pārliecība par nācijas konkurētspēju deva plusus balsojumam PAR.
Visbiežāk minētie argumenti pret ES saistījās ar Somijas ietekmes un iespējamo suverenitātes zaudēšanu, kā arī ar ekonomisko apdraudējumu vietējiem. Bieži baidījās arī no gaidāmajām pārmaiņām lauksaimniecībā, imigrācijas, sociālās drošības mazināšanās un lielāka kaitējuma videi.
Tik līdzsvarots piekritēju un noliedzēju balsojums bija arī tāpēc, ka Somijas valsts iestādes atšķirībā no Zviedrijas, Norvēģijas un Austrijas pa saviem kanāliem izplatīja arī eiroskeptiķu informāciju.
Ja viens PAR, bet otrs PRET, nav vērts balsot
Vīrieši lielākoties balsoja PAR, sievietes — PRET, turklāt atkarībā no vecuma: jaunieši atbalstīja pievienošanos, bet visvairāk pret bija sievietes vecumā no 56 līdz 65 gadiem. Zemnieki, īpaši viņu sievas, balsoja PRET, sevišķi ja viņas augušas zemnieka ģimenē.
— Es balsoju pret, bet zinu, ka mans vīrs balsoja par. Pēc iestāšanās ES par to pašu daudzumu (ogu, broileru) mēs saņēmām mazāk naudas. Tagad? Nē, nežēlojos. ES piespieda mūs domāt citādi un rīkoties savādāk — lai gūtu vismaz tikpat ienākumu, mums bija jārada jauna vērtība mūsu produktiem. Es domāju, ka tā tas notiek katrā dalībvalstī un ka tam pašam būtu jānotiek arī pie jums, — paredz Eila Ronni, vīndarītavas “Rönnvik” līdzīpašniece.
— Ja jūs neiestātos ES, vai jūsu saimniecība izvēlētos to pašu attīstības ceļu — vīna raudzēšanu un tūrismu?
— Noteikti jau citādāku, jo pirms pievienošanās Somijas likumi neļāva saimniecībā darināt vīnu un ierobežoja broileru skaitu vienā saimniecībā… — attrauca Eila.
No miljona, kurš neaizgāja balsot, pēc sociologu aplēsēm, bija ļoti daudz dažādi domājošu pāru. Viens par, otrs pret. Abi saprata, ka nav vērts iet balsot, jo ģimenes iznākumā — nulle.
Auguši ne vien kreņķi, bet arī ienākumi
Pēc pievienošanās koptirgum Somijai neizdevās saglabāt tikpat augstas cenas, cik pirms tās. Pircēji ar prieku konstatēja, ka pārtikas preces veikalā palikušas lētākas. Bet krasi kritās lauku produktu iepirkuma cenas. Tādēļ 7 gados pēc iestāšanās pamazām izzuda 25% zemnieku saimniecību.
Vienīgais, ko somiem sarunās izdevās panākt — tā saukto ziemeļu piemaksu. Virs 62. paralēles saimniekojošajiem pienācās krietni lielākas subsīdijas. Somu zemniekus “sadalīja” divās daļās. “Dienvidnieki” jutās apvainoti, un pat dedzināja ES karogu samita laikā Helsinkos. Tāpēc Somija bija pirmā ES dalībvalsts, kura 2000. gadā saņēma piemaksas par strādāšanu lauksaimniecībai nelabvēlīgos apvidos. Tās pašas, kuras pienāksies arī Latvijai (izņemot Rīgas rajonu un Zemgali) un kas faktiski ļaus mūsu zemniekiem saņemt hektārmaksājumus ES līmenī.
Ražošanu ES atbalsta, bet neviens preci pārdot nepalīdzēs.
— Baidījāmies, ka, atverot robežas, ārzemju preces izkonkurēs mūsējās. Bet ir otrādi: mūsu pircējiem pašu produkti liekas drošāki, un somu produktus tagad pērk pat vairāk nekā pirms tam, — novērojusi Eila Ronni.
— Viennozīmīgi — ar iestāšanos Somija ieguva tirgu, — uzskata Juko Nieminens, Lauksaimniecisko ražotāju un meža īpašnieku centrālās savienības padomnieks.
Lai arī statistika rāda saimniecību skaita samazināšanos, godīgi būtu minēt, ka piecu gadu laikā pirms iestāšanās tas tāpat kritās par 22%. Arī vidējā saimniecības lieluma pieaugšanas tendences nav saistāmas tikai ar ES — 1990. gadā 17,3 ha, 1995. gadā 21,7 ha, 2001. gadā 29 ha.
To, ka somu zemnieki atspērušies, rāda ienākumu līkne. Pirmajos trijos gados pēc iestāšanās vai ikvienas saimniecības ienākumi kritās. 2000. gadā saimniecības peļņa pārsniedza pirmsiestāšanās līmeni, bet 2001. gadā sasniedza 14 tūkstošu eiro (8,4 tūkstošo latu). Somi pratuši sasniegt augstāku ražīgumu un pievienot vērtību pašražotajai pārtikai.
— Bet kā ir tagad? Labāk vai sliktāk?
— Es nezinu, labi vai slikti, bet mēs esam iekšā. Tiesa, kaut ne bez pūliņiem, tomēr mūsu saimniecība tagad nopelna vairāk nekā pirms 1995. gada, — atzīst Pirko Heikila.
